| jõugõ|mǭ *12 s liivamaa ▫ smilts zeme, smiltaine |
| lȭinag|mǭ *12 s lõunamaa ▫ dienvidu zeme |
mǭ 1 *12 s
(a) maa, maapind ▫ zeme, zemes virsa - mier ja mǭ pǟl merel ja maal ▫ uz jūras un sauszemes; kabāl mǭdõ tükk maad ▫ gabals zemes; mǭdõ sǭņ jarā pa’llõ maani maha põleda ▫ nodegt līdz pamatiem [~ zemei]; mǭdõ je’llõ maad harida ▫ apstrādāt zemi; mǭsõ ma’ggõ maas lamada ▫ gulēt zemē; mǭstõ i’lzõ nustõ maast üles tõsta ▫ pacelt no zemes; mǭstõ i’lzõ sǭdõ maast üles saada ▫ tikt augšā no zemes KK78; 79/1
- Mä’d mǭ u’m sūr ja rikāz. Meie maa on suur ja rikas. ▫ Mūsu zeme ir liela un bagāta. Ne’iku mǭ palāb mi’n jālgad allõ, ne’i tǭ’b lǟ’dõ. Nagu maa põleb mu jalge all, nii tahan minna. ▫ Kā zeme deg zem manām kājām, tā gribu iet. Siedā ä’d līeda sa mǭ pǟl. Seda ei leia sa maa peal. ▫ Zemes virsū tu to neatradīsi. U’m võtāmõst duņtš mǭstõ i’lzõ, algõ ta pī’lõg mǭsõ. Peab võtma pussi maast üles, et see ei vedeleks maas. ▫ Jāpaceļ duncis no zemes, lai tas nestāvētu uz zemes. Sīen u’m je’lsõ mǭ jālgad allõ – ä’b ūo seļļi rištīng, kis pī’lõb kūož pǟl. Sellel on elus maa jalge all – ei ole selline inimene, kes seisab koha peal. ▫ Tam ir dzīva zeme zem kājām – nav tāds cilvēks, kas stāv uz vietas. KK78a37; KK77 a
(b) maa, muld ▫ zeme, augsne - mǭdõ kindõ maad künda ▫ art zemi; mǭdõ vä’gtõ maad väetada ▫ mēslot zemi; mǭ’zõ killõ maha külvata ▫ iesēt zemē; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt, apglabāt; mǭ’zõ pānda maha panna ▫ iedēstīt; mǭ si’zzõl stǭdõ maha istutada ▫ iestādīt zemē KK78b61
- Panāb na’ggõrd (~ sīpõld) mǭ si’zzõl. Pannakse kartulid (~ sibulad) maha. ▫ Iestāda kartupeļus (~ sīpolus). Võtāb na’ggiri mǭstõ i’lzõ . Võetakse kartuleid. ▫ Novāc kartupeļus. Võtāb bīetõd (~ strīnkõd) mǭstõ i’lzõ. Võetakse peedid (~ kaalikad) üles. ▫ Novāc bietes (~ kāļus). KK78b61
(c) maa, provints ▫ lauki, province - Mǭlõ ve’l u’m lūnda. Maal on veel lund. ▫ Laukos vēl ir sniegs. Mǭlõ ve’l lu’m katāb mǭdõ. Maal veel lumi katab maad. ▫ Laukos vēl sniegs sedz zemi.
|
mudā|mǭ *12 s adruga väetatud maa ▫ ar jūras mēsliem mēslota zeme - Mudāmǭ āina ä’b ānda lūomõdõn joudõ. Adruga väetatud maa hein ei anna loomadele jõudu. ▫ Ar jūras mēsliem mēslotas zemes siens nedod lopiem spēku.
|
nǟlga|mǭ *12 s näljamaa ▫ bada zeme, bada valstība - Sīebõd ne’iku nǟlgamǭst ulzõ tunnõd. Söövad nii kui näljamaalt välja tulnud. ▫ Ēd kā no bada valstības iznākuši. 85/8
|
rǟnka *46 s kõnd -u, viljatu maa ▫ neauglīga zeme - Ä’b vȯlkstõ mä’d izād ne’i pǟgiņ kāndatõs tīedõ tī’enõd, si’z mä’d mǭ vȯlks rǟnka, kus midēgõst ä’b kazāks. Ei oleks meie isad nii palju kannatades tööd teinud, siis me maa oleks kõnd, kus midagi ei kasvaks. ▫ Ja mūsu tēvi nebūtu, tik daudz ciesdami, darbu darījuši, tad mūsu zeme būtu neauglīga, kur nekas neaugtu. JL77
|
ūž||mǭ *12 s uudismaa ▫ neskarta zeme - ūdmǭsõ uudismaal ▫ neskartajā zemē
|
mǭ’ 2 adv maha, ära ▫ zemē, projām, no- - Runts jāmstab īrjemān pǟ mǭ’. Isakass hammustab hiireemal pea ära. ▫ Runcis nokož peļu mātei galvu. VL 11
|
mǭsõ adv maas ▫ nost, zemē - Kikkõn u’m pǟ mǭsõ. Kukel on pea maas. ▫ Gailim ir galva nost. 79/2
|
mǭ’zõ 1 adv
(a) maha ▫ zemē - mǭ’zõ pānda maha panna; maha matta ▫ nolikt zemē; mǭ’zõ eitõ maha heita ▫ nomesties zemē; mǭ’zõ pillõ maha pillata ▫ nosviest zemē
(b) maha, ära ▫ nost - Kibār mǭ’zõ! Müts maha! ▫ Cepuri nost! Kaš jāmstab īrjemān pǟ mǭ’zõ. Kass hammustab hiireemal pea ära. ▫ Kaķis nokož peļu mātei galvu nost. Ūoņdžõl kēngõb jālgad vi’zzõ, ȭdõn pästāb mǭ’zõ. Hommikul kängitsetakse jalad kinni, õhtul päästetakse lahti. ▫ No rīta uzauj kurpes kājā, vakarā novelk nost. KK78a55; VL 11
|
mǭ’zõ 2 pop maha, alla ▫ nost, zemē, no- - mǭ’zõ arrõ maha arvata, lahutada ▫ atskaitīt; mǭ’zõ astõ maha astuda ▫ nokāpt; mǭ’zõ istõ maha istuda ▫ apsēsties; mǭ’zõ jettõ maha jätta ▫ atstāt; mǭ’zõ langõ maha langeda ▫ noslīgt; mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut; mǭ’zõ lǟ’dõ maha minna; loojuda ▫ norietēt; lǭda pǟld mǭ’zõ likkõ laualt maha ajada ▫ nogāzt no galda; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt; mǭ’zõ nīelõ alla neelata ▫ norīt; mǭ’zõ pīkstõ maha rõhuda, suruda ▫ nospiest, apspiest; mǭ’zõ ra’bbõ maha lüüa ▫ nosist; mǭ’zõ ra’dļõ maha raiuda ▫ nocirst; mǭ’zõ repțõ maha raputada ▫ nokratīt; mǭ’zõ sa’ddõ maha sadada, kukkuda ▫ nokrist; mǭ’zõ tappõ maha tappa ▫ nogalināt; mǭ’zõ tõmbõ maha tõmmata ▫ noraut, novilkt; mǭ’zõ viskõ maha visata ▫ nomest; mǭ’zõ vie’ddõ maha ajada ▫ novilkt; mǭ’zõ võttõ maha võtta ▫ noņemt 152.2/15; 152.1/5
- Pǟva (~ kū) lǟ’b mǭ’zõ. Päev (~ kuu) läheb looja. ▫ Saule (~ mēness) noriet. KK77 a
|
