Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca. Uzbūve

Vārdnīcā lībiešu vārdi, frāzes un piemēru teikumi sniegti kopā ar tulkojumiem igauņu un latviešu valodā, tulkojumus vienu no otra atdala balts kvadrātiņš ▫.

Lībiešu valodas rakstībā ievēroti lībiešu pareizrakstības noteikumi. Noteikumiem atbilstošā rakstība vārdnīcā papildināta ar divām izrunu atvieglojošām papildu zīmēm:
1) apostrofs norāda uz lauzto toni (intonāciju), kas uzsvērtā zilbē pretnostatīta kāpjošam tonim;
2) no vidēji augstā garā ō kā variants nošķirts garais zemais ǭ.

Valodas apguvēju interesēs lībiešu frāžu un īpaši teikumu tulkojumi iespējami precīzi atbilst to gramatiskajai uzbūvei. Tā kā daudzi piemēri nāk no runātās valodas, dažreiz vārdu secība atšķiras no izolēti veidotu teikumu vārdu secības. Igauņu un latviešu atbilsmēs iespējas gadījumā aiz literārās valodas vārda norādīti arī arhaismi vai dialektu vārdi.

Vārdnīcas piemēru tulkojumos igauņu valodā izmantoti lībiskie vietvārdi un personvārdi, ja tekstā runāts par lībiešu apdzīvotu teritoriju vai lībiešu izcelsmes personu, un atbilstošās latviešu formas, ja runāts par Latvijas vietām, kurām nav tradicionāla nosaukuma igauņu valodā.

Šķirkļa vārds

1. Šķirklis sākas ar šķirkļa vārdu lībiešu valodā. Nomeniem (t.i., lietvārdiem, īpašības vārdiem, skaitļa vārdiem un vietniekvārdiem) parasti tā ir vienskaitļa nominatīva forma, daudzskaitliniekiem – daudzskaitļa nominatīva forma. Verbiem (darbības vārdiem) šķirkļa vārds ir infinitīva forma; verbu bez infinitīva formas dažādās formas vispārīgā gadījumā norādītas atsevišķos šķirkļos.

2. Šķirkļa vārdi sakārtoti atbilstoši lībiešu valodas alfabētam:
Aa Ää Bb Dd Ḑḑ Ee Ff Gg Hh Ii Jj Kk Ll Ļļ Mm Nn Ņņ Oo Ȯȯ Õõ Pp Rr Ss Šš Tt Țț Uu Vv Zz Žž.

3. Patskaņu garumu norāda ar garumzīmi virs patskaņa: Āā Ǟǟ Ēē Īī Ōō Ȱȱ Ȭȭ Ūū. Garos patskaņus apzīmējošos burtus kārto kopā ar attiecīgo patskani apzīmējošajiem pamata burtiem; no ō formāli šķirtais ǭ vārdnīcā kārtots kopā ar pamata burtu o.

4. Ja šķirkļa vārdi atšķiras ar īso un garo patskani, pirmo kārto pamata burtu, t.i., vārdu ar īso patskani, sal. aigā ‘malā’ un āiga ‘laiks’, kiļ ‘dzenis’ un kīļ ‘ķīlis’; citos gadījumos – pēc pirmā burta ar atšķirīgu kārtojuma vietu.

5.Vārdnīcā lauzto toni apzīmējošais apostrofs nav burts, parasti tekstos toni neatzīmē, un vārdnīcā, kārtojot vārdus, to vispārīgā gadījumā neņem vērā. Tomēr, ja divi šķirkļa vārdi atšķiras viens no otra tikai ar toni norādošo apostrofu, vārdnīcā tikai no alfabēta burtiem veidotais (t.i., ar pamata toni) šķirkļa vārds attēlots pirms šķirkļa vārda ar lauzto toni, sal. aigi ‘laika-’ un a’igi ‘malas-’.

6. Salikteņu komponenti šķirkļa vārdā ir atdalīti viens no otra ar vertikālu svītru |. Lokāmā saliktenī parasti lokāms ir pēdējais komponents. Daļā salikteņu ar pirmo īpašības vārda komponentu sākuma daļa saskaņojas ar lietvārdu, kas ir pamata vārds; šajos gadījumos salikteņa attiecīgās daļas atdalītas ar dubultu svītru ||, piem., pivā||kuodā (sal. pi’vvõkuo’ddõ ‘baznīcu; uz baznīcu’, pivāskuodās ‘baznīcā’). Līdztekus salikteņiem daļa aizguvumu lībiešu valodā pēc nozīmes gan nav sadalāmi komponentos, taču tiem piemīt salikteņu struktūra. Šādos vārdos robežu norāda pārtraukta svītra ¦, piem., engõl¦maņ ‘anglis’.

Vārdšķira un locīšanas tips

1. Katram šķirkļa vārdam norādīta tā vārdšķira, kas vairākos gadījumos vēl precizēta. Verbiem nošķirti (a) transitīvi verbi, (b) intransitīvi verbi un (c) palīgverbi. No darbības vārdiem veidotie darītāja un darbību vārdi vispārīgā gadījumā uzskatīti par lietvārdiem. Ar pamata vārdu kā papildinājums saskaņoti darītāja vārdi, kas ir papildinātāji, uzskatīti par īpašības vārdiem. Atsevišķi norādītas prepozīcijas un postpozīcijas, kas veido pastāvīgus semantiskus un sintaktiskus savienojumus.

2. Vārdnīcā izmantotie vārdšķiru saīsinājumi ir šādi:

adj īpašības vārds jeb adjektīvs
adv apstākļa vārds jeb adverbs
intj izsauksmes vārds jeb interjekcija
knj saiklis jeb konjunkcija
num skaitļa vārds jeb numerālis
pn vietniekvārds jeb pronomens
pop postpozīcija
prp prepozīcija
s lietvārds jeb substantīvs
va palīgdarbības vārds jeb palīgverbs
vi intransitīvs darbības vārds jeb verbs
vt transitīvs darbības vārds jeb verbs

Aiz vārdšķiras norādes esošs vai to aizvietojošs saīsinājums all norāda, ka šķirkļa vārds ir frāzes vai salikteņa ātrrunas forma. Vajadzības gadījumā aiz vārdšķiras saīsinājuma norāda arī uz vārda ierasto lietojumu vienskaitlī (sg) vai daudzskaitlī (pl).

3. Nomeni (lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi un vietniekvārdi) un verbi iedalīti locīšanas tipos. Pirms nomena tipa vienmēr ir zvaigznīte *, nelokāmajiem nomeniem zvaigznīti un tipa numuru aizvieto krustiņš ˟. Pirms verba locīšanas tipa numura ir zīme ¤.

Homonīmi šķirkļa vārdi un polisēmija

1. Homonīmi šķirkļa vārdi doti katrs savā šķirklī un apzīmēti ar vārdam sekojošu numuru 1, 2 utt. Homonīmijas pamata kritērijs ir šķirkļa vārda vārdšķira. Dažādās vārdšķirās ietilpstošo homonīmo šķirkļa vārdu secība balstās uz šādu virkni: lietvārds, skaitļa vārds, vietniekvārds, īpašības vārds, transitīvs verbs, intransitīvs verbs, palīgverbs, apstākļa vārds, prepozīcija, postpozīcija, saiklis, izsauksmes vārds. Tās pašas vārdšķiras ietvaros par homonīmiem uzskatīti vārdi, kuru nozīmēm nav kopīgas daļas.

2. Viena šķirkļa vārda ietvaros atrodamās dažādās nozīmes kārtotas aiz iekavās sniegtiem burtiem (a), (b) utt.

Šķirkļa vārda atbilsmes

1. Vārdi ar līdzīgu nozīmi šķirkļa vārda tulkojumā atdalīti viens no otra ar komatu.

2. Šķirkļa atbilsmi precizējošs skaidrojums vai raksturojums vajadzības gadījumā sniegts iekavās aiz vārda, piem., stikls (materiāls). Aiz igauņu atbilsmes vajadzības gadījumā norādīts saknes patskanis, pirms kura ir defise, piem., viil -u.

3. Latviešu atbilsmēs nomeni sniegti vīriešu dzimtē, izņemot tad, ja attiecīgajiem vārdiem vīriešu dzimte nav iespējama. Tāpat latviešu atbilsmēs un citur verbi norādīti tā, lai iespējas gadījumā būtu lietots verbs bez prefiksa, tāpat iespējas gadījumā nākotnes formu vietā sniegtas tagadnes formas.

4. Terminiem aiz igauņu un latviešu tulkojuma apaļajās iekavās kursīvā norāda jomas apzīmējumu:

anat. anatomija
bot. botānika
etn. etnogrāfija
folkl. folklora
lingv. valodniecība
mar. jūrniecība
mat. matemātika
med. medicīna

5. Vietējām un daļēji arī ārvalstu augu un dzīvnieku sugām vai klasēm līdztekus nosaukumiem igauņu un latviešu valodā kursīvā sniegts arī latīniskais nosaukums.

Salikteņi, frāžu piemēri, teikumu piemēri

1. Aiz ziņām par konkrēto šķirkļa vārda nozīmi šķirkļi var saturēt salikteņus, kas beidzas ar šķirkļa vārdu, tāpat vārda lietojumu raksturojošus frāžu un teikumu piemērus.

2. Salikteņus no iepriekšējās šķirkļa daļas atdala balts aplis ○.

3. Frāžu piemērus no iepriekšējās šķirkļa daļas atdala rombs ♦.

4. Teikumu piemērus no iepriekšējās šķirkļa daļas atdala melns aplis ●.

5. Lībiešu valodas piemērs var saturēt attiecīgajā kontekstā iederīgus papildu vārdus vai frāzes, kas attēlotas formā: (~ vārds vai frāze), piem., Kū (~ pīla; ~ pițki; ~ pǟva) tulāb i’lzõ. Kuu (~ pilv; ~ äike; ~ päike) tuleb üles. ▫ Mēness (~ mākonis; ~ negaiss; ~ saule) parādās.

6. Lībiešu vārdam vai frāzei tulkojumā var atbilst vairākas līdzīgas vai tādas pašas nozīmes frāzes vai piemēri. Šādas frāzes attēlotas formā: frāze 1 ~ frāze 2, piem., ku’bbõ arābõ kokku variseda ~ kokku kukkuda ▫ sabrukt ~ sagāzties.

7. Tulkojot lībiešu vārdu vai frāzi ar ierastu vārdu vai frāzi, vajadzības gadījumā lieto burtisku tulkojumu, kurš attēlots formā: [~ vārds vai frāze], piem., Lǭja īekõb mõtsātūlkõks. Paat hüppab lõunatuulega [~ metsatuulega]. ▫ Laiva lēkā dienvidu vējā.

8. Lībiešu piemērā nesastopams, taču no tulkojuma viedokļa nepieciešams vārds vai frāze attēlota formā: [vārds vai frāze], piem., ainõ a’jjõ heina ajada [küüni] ▫ dzīt sienu [šķūnī].

Norādes

1. Norādēs izmanto šķirkļa vārda precīzu formu ar homonīma numuru un vajadzības gadījumā arī nozīmes apzīmējumu, piem., a’bbõnd|ajāji 1 (a). Lai atšķirtu no pārējā teksta, visas norādes ir pelēkas.

2. Norādes atrodamas šķirkļa attiecīgās nozīmes daļas beigās. Ja norāde ir attiecināma uz visām nozīmēm, to ievada vertikāla svītra |, piem., tītštõ ¤53 vt (a) kuulutada ▫ sludināt (b) jutlustada ▫ sprediķot | > jutlõ.

3. Vienādības zīme = norāda uz vārdam līdzvērtīgu sinonīmu.

4. Virziena zīme > norāda uz sinonīmu, kuram būtu dodama priekšroka no rakstu valodas viedokļa; kombinācija > Ø norāda ieteikumu izvairīties no šķirkļa vārda lietošanas rakstu valodā.

5. Dubulta tilde ≈ norāda uz līdzvērtīgu fonoloģisku variantu.

6. Tilde ~ norāda uz līdzvērtīgu fonoloģisku variantu, kas atrodas tajā pašā pozīcijā kā pamata šķirkļa vārds. Pie ātrrunas formām šādi norāda uz pilnu formu.

Vietvārdi

Uz vietvārdiem vispārīgi attiecināmi vārdnīcā lietotie attēlojuma principi. Parasti vietvārdu lietojums igauņu valodā ievēro Latvijas oficiālo tradīciju. Tāpēc latviskie apdzīvoto vietu nosaukumi norādīti vienu reizi. Atšķirīga vārda forma izmantota, ja igauniski ir jau tradicionāli nostiprinājies nosaukums attiecīgajai apdzīvotajai vietai vai tā ir lībiešu vēsturiski apdzīvota vieta, kuras gadījumā igauniski ierasts lietot nosaukumus lībiešu valodā.

Vietvārdiem, kas beidzas ar nomenklatūras vārdiem, norādīts to tipa numurs. Tipa numuram sekojošā plusa zīme norāda uz vietvārda lietojumu ārvietas locījumos, piem., Va’id *142+ Vaide (vrd Vaidõl ‘Vaidis’). Ja vietvārda, kas ir saliktenis, abi komponenti ir lokāmi, tipu norāda abiem komponentiem, piem., Piški||salāts *194||*140.

Uz meklēšanu!