| arūd|va’it *142 s harudevahe ▫ stakle |
bū’s 1 *142 s kakk, öökull ▫ pūce (Strix) - Bū’s rǟkõb. Kakk karjub. ▫ Pūce brēc.
|
| bū’s 2 *142 s urriluu ▫ rūcenis (etn.) |
| dū’ob *142 s peenar, vagu ▫ dobe, vaga ≈ dū’obõ |
| ga’is *142 s õhk ▫ gaiss > ȭ’g |
gla’nt *142 s vaap ▫ vāpe, glazūra (etn.) - Gla’nt tǟnda pidāb ku’bsõ, tī’eb viššõks. Vaap hoiab teda koos, teeb tugevaks. ▫ Vāpe to satur kopā, padara stipru. KK78
|
| grī’d *142 s põrand ▫ grīda > pȭrand |
| gū’ob *142 s lõiv ▫ nodeva |
gu’ŗšt *142 s peo ▫ kūlītis - kaņīpõd|gu’ŗšt kanepipeo ▫ kaņepju kūlītis; linād|gu’ŗšt linapeo ▫ linu kūlītis 86b1
|
| ī’m *142 s ühm ▫ vižņi |
| jū’ond *142 s juhatus, juhtkond ▫ valde, vadība |
| jū’ost *142 s vöö ▫ josta KK78b62> kǭļ |
| kaņīpõd|gu’ŗšt *142 s kanepipeo ▫ kaņepju kūlītis 86b1 |
| käbād|va’it *142 s sõravahe ▫ nagu starpa (pārnadžiem) 79.8 |
kī’l *142 s pant ▫ ķīla - kī’lõks võttõ pandiks võtta ▫ ņemt ķīlā; mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ mingi asja eest pandiks anda ▫ par kādu lietu dot ķīlā KK77a
- Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ. Ma annan oma pea pandiks. ▫ Es lieku savu galvu ķīlā. Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb. Ma ei taha, et ta läheb minu heinamaale lehmi karjatama; siis ma võtan need lehmad, ajan oma lauta ja annan talle lehmad tagasi ainult siis, kui ta on selle eest maksnud; lehmad on pandiks võetud ja need lehmad tuleb välja lunastada. ▫ Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā, un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas. KK77a; 86.51
|
| ki’všt *142 s kivistik ▫ akmenājs |
| kle’it *142 s kleit ▫ kleita |
kno’ik *142 s
(a) suur tükk ▫ liels gabals - kno’ik leibõ ~ sūr kabāl leibõ suur tükk leiba ▫ liels gabals maizes 86a53
(b) mühkam ▫ neaptēsts cilvēks
(c) jõmpsikas ▫ knēvelis |
| kǭ’skõ|nǭ’gõ|zvē’r *142 s karusloom ▫ kažokzvērs 86.1 ▫ 5 |
| lāiska|nī’em *142 s laiskvorst ▫ slinkuma maiss, slinkuma pūznis = lāiska|ma’g, lāiska|pi’ņ |
| linād|gu’ŗšt *142 s linapeo ▫ linu kūlītis |
| mõtkõd|va’it *142 s lahkarvamus ▫ domstarpības Jh7.43 |
| nǟlga|bū’s *142 s kassikakk ▫ ūpis (Bubo bubo) 85/3 = kõpsūd|kuļ |
nī’em *142 s lehm ▫ govs ≈ nī’emõ- Nī’em u’m jarā jettõn. Lehm on kinni. ▫ Govs ir ciet. Nī’em sai lipšāb. Lehm tuli lüpsma. ▫ Govs kļuva slaucama.
|
ȭ’gt *142 s õhk ▫ gaiss > ȭ’g- lǟlam ȭ’gt raske õhk ▫ sasmacis gaiss E IVe
- Āinagi kūož mǭīlmas, kus ka’ļḑi vejūb ȭ’gts. Ainus koht maailmas, kus kalu püütakse õhus. ▫ Vienīgā vieta pasaulē, kur zivis ķer gaisā. E IB
|
| pakū’odz *142 s leivakõrvane ▫ pavalgs |
pīla|va’it *142 s pilvevahe ▫ mākoņu sprauga - Pīlava’istõ spī’ḑõb. Pilvevahest särab. ▫ Mākoņu spraugā spīd. KK77 a
|
pivād|va’it *142 s pühadevahe ▫ starpsvētku laiks - Pivādva’it ī’d pivād jūstõ īrgõb ja tuoizt pivād jūsõ lopūb. Pühadevahe ühtede pühade juurest algab ja teiste pühade juures lõppeb. ▫ Starpsvēku laiks pie vieniem svētkiem sākas un pie otriem svētkiem beidzas.
|
pȭ’kt *142 s
(a) pahn ▫ pabiras
(b) põhk ▫ pakaiši |
| pȭrand|va’it *142 s põrandapragu ▫ grīdas sprauga |
pū’ois *142 s pinnas ▫ augsne - rōda|pūo’is rauapinnas ▫ dzelzs augsne
|
| raigād|va’it *142 s reitevahe ▫ kājstarpe E3A |
ra’nk *142 adj kipakas ▫ ļodzīgs - rank lǭja kipakas paat ▫ ļodzīga laiva TL78b67
|
rī’est *142 s
(a) ind ▫ aizrautība, iedvesma
(b) kiim ▫ riests |
| rī’m *142 s särgi õlatükk ▫ krekla uzplecis |
| rōda|pūo’is *142 s rauapinnas ▫ dzelzs augsne |
rõ’ut *142 s lüli, vahe ▫ posms - tarā rõ’ut tara postivahe ▫ žoga posms; vabād rõ’ut vabede vahe ▫ vabu posms
|
ru’isk *142 s rusikas ▫ dūre ≈ rūiska- ru’iskõ nä’gțõ rusikat näidata ▫ rādīt dūri; ru’iskõks ra’bbõ rusikaga lüüa ▫ sist ar dūri; ru’iskõdõks a’ilõ pǟlõ rusikatega peale tungida ▫ uzbrukt ar dūrēm
- Ta nä’gțõb kabāts ru’iskõ. Ta näitab taskus rusikat. ▫ Viņš rāda kabatā dūri. 79/4
|
| sõnād|va’it *142 s vaidlus, sõnavahetus ▫ strīds, vārdu apmaiņa Hb6.16 |
spī’et *142 s mesilassülem ▫ spiets > aim (b)- spī’et mie’dlinkiži sülem mesilasi ▫ bišu spiets 498.2
|
| tarād|va’it *142 s tarastatud külatee, taravahe ▫ gatve, ciema ceļš |
| tazā|va’it *142 s tasakaal ▫ līdzsvars |
| tī’es *142 s kohus ▫ tiesa > kū’oḑ |
to’ur *142 s sarv (muusikariist), pasun ▫ taure, rags - To’urõks to’urõb. Sarvega puhutakse. ▫ Ar tauri taurē. KK78b43
|
| to’ut *142 s rahvas ▫ tauta > ro’vz |
| tu’l|šǭ’v *142 s tulehaav, põletushaav ▫ apdegums (med.) |
| u’mmi|va’it *142 s erikaal ▫ īpatnējais svars |
| u’rb *142 s puur, oherdi ▫ urbis, svārpsts KK78b49> vi’ggõl |
va’it 1 *142 s
(a) vahe ▫ starpa, atstarpe, sprauga - dūobõd va’it peenarde vahe ▫ dobju atstarpe; vagūd va’it vaovahe ▫ vagu atstarpe
- Mašīn kǟ’b Vǟnta ja Kūolka va’itõ. Masin käib Ventspilsi ja Kūolka vahet. ▫ Mašīna braukā starp Ventspili un Kolku. Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad vahedest läbi. ▫ Tagad aitām kājas gāja cauri spraugām. KK78, K85
(b) erinevus ▫ atšķirība - Se nä’gțõb kvalitēt va’itõ. See näitab kvaliteedi erinevust. ▫ Tās parāda kvalitātes atšķirību. Ne ä’b tīetõ va’itõ jemīņ sīest. Need ei tee enam selle vahet. ▫ Viņi vairs neatšķir to. 152.2/16
(c) vahe ▫ starpība - Vīž mīnus kuolm va’it u’m kakš. Viis miinus kolme vahe on kaks. ▫ Pieci mīnus trīs starpība ir divi.
(d) vahe, ahtrus ▫ pārtraukums, ālavība - lī’ti va’it lühike ahtrus ▫ īsa ālavība; pitkā va’it pikk ahtrus ▫ gara ālavība
- Nī’emõn u’m pitkā va’it. Lehmal on pikk ahtrus. ▫ Govij ir gara ālavība.
|
va’it 2 *142 s kaal ▫ svars - tazā|va’it tasakaal ▫ līdzsvars; u’mmi|va’it erikaal ▫ īpatnējais svars; vastõ|va’it vastukaal ▫ pretsvars
|
vi’lt *142 s valelikkus, kelmus ▫ viltus, stiķi - a’mmõ vi’ltõ täuž kõiksugust kelmust täis ▫ visādu stiķu pilns Ap1310
|
| vi’rt *142 s lainevire ▫ viļņu ņirba ≈ vi’r |
| zī’ed *142 s ohver ▫ ziedojums = oppõr |
| zū’og *142 s tara, piire ▫ žogs > tarā 2 |
zvē’r *142 s elajas, metsaline ▫ zvērs, mežonis > jelāj- Saksād akīstõ naiži ne’iku zvē’rõd, sīepierāst vȯ’ļ nēšti irm. Sakslased püüdsid naisi nagu metsalised, sellepärast oli nende ees hirm. ▫ Vācieši ķēra sievietes kā mežoņi, tāpēc no viņiem bija bail. KK78
|
| zvi’rkst *142 s kruusatera ▫ zvirgzds |
| Va’id *142+ Vaide ▫ Vaide (loc.) |
