aptēkõr *158 s apteeker ▫ aptiekārs -  Aptēkõr siegūb aiņḑi. Apteeker segab rohtu. ▫ Aptiekārs jauc zāles. 
    | 
| autor *158 s autor ▫ autors  | 
| ažālim *158 adj asjalikum ▫ lietderīgāk EA  | 
| bleifēdõr *158 s pliiats ▫ zīmulis 79.13  | 
| diakon *158 s diakon ▫ diakons Fl1.1  | 
| direktor *158 s direktor ▫ direktors  | 
| evangēlium *158 s evangeelium ▫ evaņģēlijs K83  | 
| generāl|gubernātor *158 s kindralkuberner ▫ ģenerālgubernators 2L11  | 
gubernātor *158 s kuberner ▫ gubernators - generāl|gubernātor kindralkuberner ▫ ģenerālgubernators 2L11
    | 
īļing *158 s keeristorm ▫ viesulis, viesuļvētra -  Īļing ku kīerõs viedāb i’lzõ. Keeristorm nagu keerutades veab üles. ▫ Viesulis kā sagriežot velk uz augšu. KK77b
    | 
| inspektor *158 s inspektor ▫ inspektors  | 
| jūdas *158 s juudas ▫ jūdass  | 
kȭļim *158 s 
  (a) kasemahl ▫ bērzu sula -  Kȭļim tīlkõb. Kasemahl tilgub. ▫ Bērzu sula pil. KK78b43
  (b) mahl ▫ sula Poulīn  | 
lǟlam 1 *158 s raskus ▫ grūtība, smagums - lǟlamt tī’edõ raskusi tekitada ▫ sagādāt grūtības; lǟlamõks vȱlda koormaks (raskuseks) olla ▫ būt par apgrūtinājumu; lǟlamõdõks võikslõ raskustega võidelda ▫ cīnīties ar grūtībām; drukkimiz lǟlamõd ārdiņ trükiraskuste tõttu ▫ drukas grūtību dēļ KK77 a; K86
 -  Se lǟlam u’m kāndamõst. Seda raskust peab kandma. ▫ Tas smagums jānes. KK77 a
    | 
lǟlam 2 *158 adj 
  (a) raske, ränk ▫ grūts, smags - lǟlam i’lzāndami raske ülesanne ▫ grūts uzdevums; lǟlam pǟ raske pea ▫ grūta galva; lǟlam kāndam raske kandam ▫ smaga nasta; lǟlam tīe raske töö ▫ smags darbs; lǟlam ȭ’gt raske õhk ▫ sasmacis gaiss E IVe
  (b) rase ▫ grūts, stāvoklī - lǟlam nai rase naine ▫ grūtniece; lǟlamd jālgad pǟl raskejalgne, rase ▫ uz grūtām kājām; lǟlamõks īedõ rasedaks jääda ▫ kļūt grūtai; lǟlamõn vȱlda rase olla ▫ būt grūtai 
 - Ta u’m lǟlam, ku ta vȯ’dlõb eņtšõn lapstā . Ta on rase, kui ta ootab enesele last. ▫ Viņa ir grūta, kad viņa gaida sev bērnu. KK77 a
  (c) tiine ▫ grūsns - Jelāj u’m lǟlam, ku ta u’m vȯ’ddõltõb. Loom on tiine, kui ta ootab. ▫ Dzīvnieks ir grūsns, kad viņš ir gaidībās. KK77 a
    | 
| līedõg 1 *158 s niiske veeäärne liivariba rannas ▫ liedags ≈ līedig  | 
| līedõg 2 *158 s lee, kolle ▫ pavards ≈ līedig 2  | 
lūodõg *158 s olend ▫ radījums, radība - je’lsõ lūodõg elusolend ▫ dzīva radība K89
    | 
| mīnus *158 s miinus ▫ mīnuss  | 
mūoštõg *158 s 
  (a) aru ▫ saprāts  = mūoštõks (a)-  Tämmõn ä’b pūt mūoštõgt. Tal ei puudu arukust. ▫ Viņam netrūkst saprāta. 
  (b) oskus ▫ prasme  | 
| nūojõm *158 s katusealune, veranda ▫ nojume, veranda > ulān|a’lli  | 
pǭtõg *158 s piits ▫ pātaga -  Sīend ibīzõn ä’b ūo pǭtõgt vajāg. Söönud hobusele ei ole piitsa vaja. ▫ Paēdušam zirgam pātaga nav vajadzīga. KK78a18
    | 
| primus *158 s priimus ▫ prīmuss  | 
| profesor *158 s professor ▫ profesors  | 
| rādius *158 s raadius ▫ rādiuss  | 
sīedõg *158 s 
  (a) mädanik ▫ sastrutojums 
  (b) mädapaise ▫ augonis  = kazāj (a)  | 
| sizāl|ministērium *158 s siseministeerium ▫ iekšlietu ministrija  | 
| sūŗim *158 adj suurem ▫ lielāks J20  | 
| štalfēdõr *158 s terassulg ▫ tērauda rakstāmspalva  | 
| štelmǭkõr *158 s tõldsepp ▫ ratnieks, štelmahers (etn.) > rattõd|tēji, rattõd|sepā79/9  | 
| štokīzõr *158 s malm ▫ čuguns  | 
| tä’vd|mǟrgus *158 s kopsumädanik ▫ plaušu tūska (med.) EIIIc  | 
tūoitõg *158 s toidupoolis, söök ▫ ēdiens, barība -  Līediz pǟgiņ nēḑi, mis vȯ’ļt pǟlõ īenõd tūoitõgõst. Leiti palju neid, mis olid toidupoolisest järele jäänud. ▫ Atrada daudz tādu, kas bija no ēdiena palikuši pāri. 152.2/10
    | 
| vīrdõg *158 s virre, meski ▫ misa (etn.)  | 
| Sǟnag *158+ Sǟnag ▫ Saunags (loc.)  |