āiraz *173 s aer ▫ airis - Airõdõks sȭidab. Aerudega sõutakse. ▫ Ar airiem airē. Rāndas u’m kūldtõb airõd märā. Rannas on kuulda aerude kolinat. ▫ Jūrmalā dzirdams airu troksnis. KK78; J20
|
āmbaz *173 s hammas ▫ zobs - kovālõz|āmbaz tarkushammas ▫ gudrības zobs; pȯsk|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sēmḑa|āmbaz piimahammas ▫ piena zobs; sīedõb|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sīlma|āmbaz silmahammas ▫ acu zobs; tõ’v|āmbaz pärishammas ▫ pastāvīgais zobs; eḑḑi||āmbaz lõikehammas ▫ priekšzobs EA3
- zǭig ambõd saehambad ▫ zāģa zobi; ambõ pǟl võttõ pilgata ▫ vilkt uz zoba; ambõd irrõnõks a’jjõ hambaid irevile ajada ▫ atņirgt zobus; ambidi kīerõ hambaid kiristada ▫ griezt zobus; ambidi nä’gțõ hambaid näidata ▫ rādīt zobus; ambõd ne’iku su’ddõn hambad nagu hundil ▫ zobi kā vilkam KK78a22; Mt22.13
- Ambõd ä’b akkõt pǟlõ, ne’i vizā u’m. Hambad ei hakka peale, nii kõva on. ▫ Zobi netiek galā, tik ciets ir. Ambõd dõ’ržõbõd sūsõ, ku u’m kīlma; ku u’m irm, si’z ka. Hambad tärisevad suus, kui on külm; kui on hirm, siis kah. ▫ Zobi klab mutē, kad ir auksts; kad bail, tad arī. Ma i’z sǭ mittõ ambõd alā. Ma ei saanud [midagi] hamba alla. ▫ Es nedabūju ne[ko] uz zoba [liekamu]. Mi’n izā kūoliz jarā, ambõd sūsõ ne’iku kivīd. Mu isa suri ära, hambad suus kui kivid. ▫ Mans tēvs nomira, zobi mutē kā akmeņi. La’z ta karīņtõg ambõd va’igõ! Las ta riputab hambad varna! ▫ Lai viņš kar zobus vadzī! Ma u’m tuoizõn ambõd va’isõ, tuoi mīnda ī’dstī’d na’grõb. Ma olen teisel hammaste vahel, teine naerab mind alatasa. ▫ Otrs zobojas par mani [~ Es esmu otram starp zobiem], otrs mani arvien apsmej. Mis sa nä’gțõd eņtš ambidi! Mis sa näitad oma hambaid! ▫ Ko tu rādi savus zobus! Sä, kerk, si’nnõn luiniz ambõ, ānda mi’nnõn tīeroudiz ambõ! Säh, kilk, sulle luine hammas, anna mulle terashammas! ▫ Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu! KK77a
|
ārmaz *173 adj armas ▫ mīļš - Jemā u’m mi’nnõn ārmaz. Ema on mulle armas. ▫ Māte ir man mīļa.
|
| e’ḑḑi||āmbaz *173 s lõikehammas ▫ priekšzobs |
īlgaz *173 s hüljes ▫ ronis - ilgidi akkõ hülgeid püüda ▫ ķert roņus; ne’i ku ilgõ kǭrad nagu hülge karvad (ninakarvadest) ▫ kā roņa sari (par spalvām degunā) 85/1
- Īlgaz bōgõb. Hüljes möirgab. ▫ Ronis brēc.
|
irī|āmbaz *173 s hambamees, irvhammas ▫ zobgalis - Ta u’m irīāmbaz. Ta on hambamees. ▫ Viņš ir zobgalis. Seļļiz irīambõks ä’b ūo mis rõkāndõ. Niisuguse hambamehega pole mis rääkida. ▫ Ar tādu zobgali nav ko runāt.
|
īr|jērnaz *173 s
(a) hiirehernes ▫ vanagu vīķis (Vicia cracca) 85/5
(b) kurehernes, vikk ▫ sējas vīķis (Vicia sativa)
(c) seahernes ▫ dedestiņa ( Lathyrus) 86/5 |
jērnaz *173 s hernes ▫ zirnis (Pisum) - jernidi kīetõ herneid keeta ▫ vārīt zirņus; bo’ŗ sīedõd jernõd ussitanud herned ▫ tārpaini zirņi PK88.16
|
| kanā|varbõd *173 s pl karukold ▫ vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) EIIIf = kõps|rangõd |
kāngaz *173 s
(a) kangas ▫ audums - kāngazt ku’ddõ kangast kududa ▫ aust audumu; kāngazt lūodõ kangast luua ▫ šķērēt, gatavot materiālu aušanai (etn.).
(b) purjelaid ▫ buraudekls TL78b67 |
kārnaz 1 *173 s
(a) kaaren, ronk ▫ krauklis (Corvus corax) - Karnõd ǭrastiz tu’lbõd kuo’d le’žgõl. Rongad harva tulevad kodu lähedale. ▫ Kraukļi reti nāk māju tuvumā. Kus māita, sǟ’l karnõd. Kus raibe, seal kaarnad. ▫ Kur maita, tur kraukļi.
(b) vares ▫ vārna (Corvus corone cornix) >vaŗīkš- Karnõd ourõbõd krǟ-krǟ. Varesed kisavad kraa-kraa. ▫ Vārnas brēc krā-krā.
|
| kārnaz 2 *173 s pada, poti ▫ pīķis (kāršu spēlē) |
kīndaz *173 s kinnas ▫ cimds - pi’v|kīndaz labakinnas ▫ dūrainis; suorm|kīndaz sõrmkinnas ▫ pirkstainis
- kīndazt (~ kindidi) ku’ddõ kinnast (~ kindaid) kududa ▫ adīt cimdu (~ cimdus); vāldad kindõdõks jū’rõ lǟ’dõ valgete kinnastega juurde minna ▫ iet klāt ar baltiem cimdiem
|
| kovālõz|āmbaz *173 s tarkushammas ▫ gudrības zobs 79.3 |
| kovālz|āmbaz *173 s tarkushammas ▫ gudrības zobs S> kovālõz|āmbaz |
kȭidaz *173 s kangasuga ▫ šķiets (etn.) - kõidõ kūok soasulane (konks soastamiseks) ▫ šķietošanas āķis; kõidõ pīgõz soapii ▫ šķieta zobi
- Kangõ kudāmiz jūs u’m vajāg kȭidazt. Kanga kudumisel on vaja suga. ▫ Auduma aušanai vajag šķietu.
|
kõps|rangõd *173 s pl
(a) karukold ▫ vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) 85.6 = kanā|varbõdKK
(b) kattekold ▫ gada staipeknis (Lycopodium annotinum) |
kȭrkaz *173 adj
(a) kõrk ▫ augstprātīgs
(b) uhke, edev ▫ lepns | ~ kȭŗkaz ; ≈ kȭŗka |
lāmbaz *173 s lammas ▫ aita - taptõb lambõd tapalambad ▫ kaujamās aitas; lambõ vīla lamba vill ▫ aitas vilna; lāmbazt kerīkšõ lammast niita ▫ cirpt aitu; lambidi kaitsõ lambaid karjatada ▫ ganīt aitas; ne’iku lambõd sie’ggõ su’ž lastõd nagu lammaste sekka hunt lastud ▫ kā vilks starp aitām ielaists 8Ro36; KK78a22
|
| liestā|pārmaz *173 s kiil -i ▫ spāre (Odonata) |
| lōnkaz *173 s lombakas ▫ klibs |
nārmaz *173 s
(a) narmas ▫ bārksts
(b) räbal ▫ skranda - narmõks kīskõ räbalaks kiskuda ▫ saplēst skrandās; narmõks lǟ’dõ räbalaks minna ▫ saplīst skrandās
- Touvõ kä’ds võrgõd vȯ’ļt narmõks jarā kīsktõd. Tormi käes olid võrgud räbalaks kistud ▫ Vētrā tīkli bija saplēsti skrandās.
(c) kild ▫ drumsla, šķemba - Tarīļ sadīz mǭ’zõ narmõks. Taldrik sadas maha kildudeks. ▫ Šķīvis nokrita drumslās.
|
| nȭŗkaz *173 adj ramb ▫ nespēcīgs |
pāļgaz *173 s rangipadi ▫ saku polsteris (etn.) - Kaš magīz pǟva kä’ds ne’iku pāļgaz. Kass magas päikse käes nagu rangipadi. ▫ Kaķis gulēja saulē kā saku polsteris. J14
|
| paļgõd *173 s pl rangid, taosed ▫ sakas (etn.) |
pārdaz *173 s parras ▫ borts - i’l pardõ eitõ üle parda heita ▫ mest pār bortu
|
pārmaz *173 s parm ▫ dundurs (Tabanus) - so’ugdõ pārmaz sõgelane ▫ aklenis, lietene (Chrysozona pluvialis) KK77
|
| pīlpaz *173 s pilbas ▫ skaida, atlūza |
| pi’v|gīndaz *173 s labakinnas, labak, käpik ▫ dūrainis > pi’v|kīndaz |
| pi’v|kīndaz *173 s labakinnas ▫ dūrainis |
| pȯsk|āmbaz *173 s purihammas ▫ dzeroklis = pu’rmõz, sīedõb|āmbaz |
pūrdaz *173 s purre ▫ laipa - purdõ pū purdepuu ▫ laipas koks
- I’ļ ūrga at purdõd. Üle oja on purded. ▫ Pār strautu ir laipas. Ma nǟb pūrdazt. Ma näen purret. ▫ Es redzu laipu. Pa’n purdõ i’ļ ūrga! Pane purre üle oja! ▫ Liec laipu pār strautu!
|
| puțkõ|jērnaz *173 s lillhernes ▫ puķuzirnis (Lathyrus odoratus) |
rangõd *173 s pl päitsed, valjad ▫ apauši, iemaukti (etn.) - rangõd pǟ’zõ pānda valjaid pähe panna ▫ uzlikt iemauktus galvā
- Ibīzõn panāb rangõd pǟ’zõ, sǟ’l u’m kieuž jūrsõ: rangõzvaŗž. Hobusele pannakse päitsed pähe, seal on köis juures: ohelik. ▫ Zirgam uzliek iemauktus galvā, tur ir virve klāt: pavada. KK77 a
|
| reḑḑõl|ambõd *173 s pl harvad hambad ▫ reti zobi |
| sēmḑa|āmbaz *173 s piimahammas ▫ piena zobs |
| sīedõb|āmbaz *173 s purihammas ▫ dzeroklis = pu’rmõz, pȯsk|āmbaz |
| sīks|pārmaz *173 s nahkhiir ▫ sikspārnis (Vespertilionidae) > īe|īr |
| sīlma|āmbaz *173 s silmahammas ▫ acu zobs (anat.) |
| suorm|kīndaz *173 s sõrmkinnas ▫ pirkstainis |
tāibaz *173 s teivas ▫ miets - tarā tāibaz aiateivas ▫ sētas miets
- Ta ajīz taibõ pistõ mǭ si’zzõl. Ta ajas teiba püsti maasse. ▫ Viņš iedzina mietu stāvus zemē. Vermlinki līndiz tarā taibõ tutkāmõ. Varblane lendas aiateiba otsa. ▫ Zvirbulis uzlidoja sētas mieta galā. KK78.3; J20
|
| ti’g|tāibaz *173 s tugiteivas ▫ balsta miets, stute |
tīlkaz *173 s jääpurikas ▫ lāsteka - Rǟstõd jū’r at kilmõnd sūrd tilkõd. Räästaisse on külmunud suured purikad. ▫ Pie jumta pārkarēm ir piesalušas lielas lāstekas.
|
| tȭrdaz *173 s tõrs, tann ▫ kubls, kubuls (etn.) |
| tõ’v|āmbaz *173 s pärishammas ▫ pastāvīgais zobs EA3 |
vārbaz *173 s varvas ▫ kājas pirksts 79/5- sūŗ vārbaz suur varvas ▫ kājas īkšķis; piški vārbaz väike varvas ▫ mazais kājas pirksts
|
