aigā *20 s äär ▫ mala - jǭran|aigā järveäär ▫ ezermala; jo’ugn|aigā jõeäär ▫ upmala; mie’rn|aigā mereäär ▫ jūrmala; rāndan|aigā rannaäär ▫ piekraste, pludmale; tu’ln|aigā tuleäär ▫ uguns mala, ugunskura mala
- Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. See prikk on tulnud Sīkrõgis randa. ▫ Tā briga ir iznākusi malā Sīkragā.
|
| bikšõd|raigā *20 s püksireis ▫ bikšu staras gurnu daļa 86a18≈ bikšõ|raigā |
bikšõ|raigā *20 s püksireis ▫ bikšu staras gurnu daļa ≈ bikšõd|raigā- Pi’ņ kīskiz mīnda bikšõraigāst. Koer kiskus mind püksiharust. ▫ Suns plēsa mani aiz bikšu staras. KK78c
|
| jōran|aigā *20 s järveäär ▫ ezermala |
| jo’ugn|aigā *20 s jõeäär ▫ upmala |
koun|aigā *20 s kaevuäär(ne) ▫ akas mala - Ma vȯ’ļ īņõ kounaigās ibīži jūotõmõs. Ma olin kaasas kaevu ääres hobuseid jootmas. ▫ Es biju līdzi akas malā zirgus dzirdināt. JL75
|
| kȭnkan|aigā *20 s luitenõlv ▫ kāpu mala JL87 |
| laigā *20 adj lai ▫ plats |
| mä’gn|aigā *20 s mäenõlv ▫ nogāze, piekalne |
| mie’rn|aigā *20 s mererand ▫ jūrmala |
| mõtsān|aigā *20 s metsaserv ▫ mežmala |
| pierz|raigā *20 s tuhar, kannikas ▫ sēža (anat.) 79/4 |
raigā *20 s
(a) reis koos tuharaga, niue, puus, reis, kints ▫ gūža, ciska, gurns (anat.) - raigā, pūolast kejā sǭņõ reis, põlvest kereni ▫ ciska, no ceļgala līdz rumpim 79/4 E3 a
(b) kints ▫ ciska (dzīvniekiem) - sigā ta’ggi raigā sea tagumine kints ▫ cūkas aizmugurējā ciska KK77 a
|
| rāndan|aigā *20 s rannaäär ▫ piekraste, pludmale |
| riek|aigā *20 s teeäär ▫ ceļmala |
| touvõ|aigā *20 s silmapiir ▫ apvārsnis |
tu’ln|aigā *20 s tuleäär, tuleäärne koht ▫ uguns mala, ugunskura mala - tu’lnaigās peislõ tule ääres soojendada ▫ sildīties uguns malā JL72
|
vaigā 1 *20 s
(a) nagipulk ▫ vadzis
(b) talb, kiil ▫ ķīlis |
vaigā 2 *20 adj madal ▫ sekls - Ku ä’b ūo tõvā, või si’z kītõb vaigā. Kui ei ole sügav, kas siis öeldakse madal. ▫ Ja nav dziļš, vai tad saka sekls. PK88.21
|
