a’bli *201 s
(a) abiline ▫ palīgs - Vanātǭți vȯ’ļ āinaāigal sūr a’bli. Vanaisa oli heinaajal suur abiline. ▫ Vectēvs siena laikā bija liels palīgs.
(b) abi ▫ palīgs (amats) - direktor abli direktoriabi ▫ direktora palīgs
|
a’bni *201 adj habemik, habemega ▫ bārdains - Siedā a’bnizt lǟ’ks jarā kerīkšõ. Seda habemesse kasvanut peaks pügama. ▫ Šo bārdaino vajadzētu nocirpt.
|
| agregāt|vȯ’lmi *201 s agregaatolek ▫ agregātstāvoklis |
| āigast|pe’ļmi *201 s aastateenistus ▫ gada izpeļņa 2L5 |
| a’lmi *201 adj odav ▫ lēts |
| amā|i’mli *201 adj üliimeline ▫ visbrīnišķīgākais |
| amā|su’gli *201 adj kõiksugune ▫ visāds Ef4.16 = amā|su’glimi |
| a’mti *201 adj kõiksugune, igasugune ▫ visāds |
arm|ka’dli *201 adj armukade ▫ greizsirdīgs - Ta u’m armka’dli eņtš naiz pǟl. Ta on armukade oma naisele. ▫ Viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu.
|
ä’b|ka’zli *201 adj
(a) kasutu ▫ nederīgs Mk4.19
(b) viljatu, sigimatu ▫ neauglīgs Ga4.27, Lk1.7 |
ä’b|o’vli *201 adj ebaaus ▫ negodīgs - ä’bo’vli pȯis ebaaus poiss ▫ negodīgs puisis; ä’bo’vli kōpmīez ebaaus kaupleja ▫ negodīgs tirgotājs
|
| ä’b|tie’nli *201 adj tänamatu ▫ nepateicīgs 2Tm3.2 = ä’b|tie’nniji |
e’gļi *201 adj eilne ▫ vakarējs, vakardienas- - e’gļi pǟva eilne päev ▫ vakarējā diena
- Jemā kūjastõb e’gļiži lešti. Ema kuivatab eilseid lesti. ▫ Māte žāvē vakardienas butes.
|
| eņtš|va’ili *201 adj omavaheline ▫ savstarpējs |
e’žmi *201 num esimene ▫ pirmais - mi’n e’žmi skūol mu esimene kool ▫ mana pirmā skola
- Ta lekš e’žmizõks daņtšõm. Ta läks esimesega tantsima. ▫ Viņš gāja ar pirmo dejot. E’žmi vāški lǟ’b tarā tagān; e’žmi läpš lǟ’b ka tarā tagān. Esimene vasikas läheb aia taha; esimene laps läheb ka aia taha. ▫ Pirmais teļš ir pār žogu metams, pirmais bērns arī ir pār žogu metams. KK77a
|
| ī’di *201 adj ühine ▫ kopīgs |
| ī’dli *201 adj võrdne, ühesuurune ▫ vienlīdzīgs, viena lieluma |
i’ldi *201 adj
(a) kõrgelseisev, kõrge ▫ augstu stāvošs, augsts
(b) kõrk, ülbe ▫ iedomīgs |
| i’lmi *201 adj ülemine ▫ augšējs |
i’mbi *201 s imik ▫ zīdainis = i’mbi|läpš- opātõb nemē i’mbizt õpetab nagu imikut ▫ māca kā zīdaini
- Alā tī’e tä’m i’mbizõks! Ära tee teda imikuks! ▫ Nepadari viņu par zīdaini!
|
i’mli 1 *201 s imestus ▫ apbrīns - Ne peļīzt i’mlizt. Need äratasid imestust. ▫ Viņi izpelnījās apbrīnu. E IE
|
i’mli 2 *201 adj imeline ▫ brīnišķīgs - i’mli āiga imeline ilm ▫ brīnišķīgs laiks; i’mli rištīng imeline inimene ▫ brīnišķīgs cilvēks
- Ta nīžõb i’mliži nīžidi Ta jutustab imelisi jutte. ▫ Viņš stāsta brīnišķīgus stāstus.
|
immõr|kē’mi *201 s ringkäik ▫ apgaita - Kilāvagārõn vȯ’ļ immõrkē’mi kilā kouți. Külakupjal oli ringkäik külas. ▫ Ciema vagaram bija apgaita pa ciemu.
|
ī’ti *201 adj
(a) sarnane, ühesugune ▫ līdzīgs, līdzvērtīgs - Ve’ļ u’m sõzārõks ī’ti. Vend on õega sarnane. ▫ Brālis ir līdzīgs māsai. Ne at ī’tizt nemē kakš vie’d tilkõ. Nad on sarnased nagu kaks veetilka. ▫ Viņi ir līdzīgi kā divas ūdens lāses.
(b) ühtne ▫ vienots |
| ī’tli *201 s liitlane ▫ sabiedrotais |
ī’žki *201 pn
(a) eri, eraldi ▫ atsevišķs - ī’žki kǭrand eraldi talu ▫ atsevišķa sēta
(b) eriline ▫ īpašs, sevišķs - ī’žki rištīng eriline inimene ▫ īpašs cilvēks
|
ja’mdi *201 adj
(a) jäme ▫ rupjš - ja’mdi lānga jäme lõng, niit ▫ rupja dzija; ja’mdi ēļ jäme hääl ▫ rupja balss; ja’mdid jo’vd jäme jahu ▫ rupji milti; ja’mdid sõnād jämedad sõnad ▫ rupji vārdi
(b) jäme, paks ▫ resns = ja’mdõ- ja’mdi rištīng paks inimene ▫ resns cilvēks ja’mdi pū jäme puu ▫ resns koks
|
| je’ddõ|pa’nmi *201 s ettepanek ▫ priekšlikums 2L13 |
| je’ddõ|pē’ḑi *201 adj edaspidine ▫ turpmākais |
| jei|lē’mi *201 s jääminek ▫ ledus iešana L1.2 |
jelāmiz|ki’bḑi *201 s elukibedus, eluraskus ▫ dzīves rūgtums - jelāmizki’bḑizt maitsõ elukibedust maitsta ▫ nogaršot dzīves rūgtumu 2L3
|
| je’ldzi *201 adj elus, elav ▫ dzīvs |
| je’mmi 1 *201 s emane, emasloom, emaslind ▫ mātīte |
| jūsõ|vȯ’lmi *201 s juuresolek ▫ klātbūtne |
| ka’dli *201 adj kade ▫ skaudīgs = ka’d|mēļi |
| ka’jli *201 adj kahjulik ▫ kaitīgs |
ka’ņki *201 s kanapoeg, tibu ▫ cālis - Vaŗīkš vīž ī’d ka’ņkiz jedspēḑõn. Vares viis ühe kanapoja ära. ▫ Vārna aiznesa vienu cāli projām. Kanā odõb ka’ņkiži. Kana haub kanapoegi. ▫ Vista perē cāļus.
|
ka’rdi 3 *201 adj
(a) kare ▫ raupjš - ka’rdid kädūd karedad käed ▫ raupjas rokas; ka’rdi pīnda kare pind ▫ nelīdzena virsma
(b) karm ▫ skarbs, bargs - ka’rdi ēļ karm hääl ▫ skarba balss; ka’rdi mie’r karm meri ▫ skarba jūra; ka’rdi rištīng karm inimene ▫ skarbs cilvēks
(c) karge ▫ dzestrs - ka’rdi tūļ karge tuul ▫ dzestrs vējš
|
| ka’zli *201 adj kasulik ▫ noderīgs |
kä’rzi *201 adj käre ▫ spēcīgs, spalgs, stiprs - kä’rzi kīlma käre külm ▫ spalgs sals; kä’rzi kūja käre kuiv ▫ liels sausums; kä’rzi tu’ļ käre tuli ▫ stipra uguns
|
kē’mi *201 s kõnnak ▫ gaita - Tä’mmõn u’m knaš kē’mi. Tal on ilus kõnnak. ▫ Viņam ir skaista gaita.
|
ki’bḑi 1 *201 adj
(a) kibe, mõru ▫ rūgts > kǭraz- ki’bḑid āinad kibe rohi ▫ rūgtas zāles
- Ne’i ki’bḑi ne’i ku zäp. Nii mõru nagu sapp. ▫ Tik rūgts kā žults. KK78a20
(b) kibe ▫ sīvs, kodīgs - ki’bḑi so’v kibe suits ▫ kodīgi dūmi
- Ne’i ki’bḑi ne’i ku sinep, kitāb kurkõ. Nii kibe nagu sinep, põletab kurku. ▫ Tik sīvs kā sinepes, dedzina kaklu. KK78a20
(c) valus, kurb ▫ sāpīgs, sūrs - Mi’nnõn u’m ki’bḑi. Mul on valus. ▫ Man sāp. Tä’mmõn vȯ’ļ ne’i ki’bḑi, ku ta kīskiz eņtš ibūkši. Tal oli nii valus, et ta katkus oma juukseid. ▫ Viņam tā sāpēja, ka viņš plēsa savus matus. KK77a
|
ki’bḑi 2 *201 adj nobe, kibe ▫ raits - ki’bḑi tīe kibe töö ▫ raits darbs
|
ki’ldzi *201 adj
(a) kile, läbilõikav (häälest) ▫ spalgs - ki’ldzi ēļ terav hääl ▫ spalga balss; kildzi kīela läbilõikav kell ▫ spalgs zvans
(b) vali ▫ skaļš - ki’ldzi ēļ vali hääl ▫ skaļa balss
|
| kǭ’dli *201 adj kahekeelne, kahepalgeline ▫ divkosīgs = kǭ’d|kēļi |
kǭ’dti *201 adj kahesugune ▫ divējāds = kǭ’dlimi 2- Piški, piški rīst, kǭ’dti vȯ’llõ sizāl. Väike, väike riist, kahesugune õlu sees. ▫ Maza, maza muciņa, divējāds alus iekšā.
|
| kōgaz|nǟ’dzi *201 adj kaugelenägelik, kaugelenägev ▫ tālredzīgs |
kõ’uri *201 adj kõver ▫ līks = kõ’urõ- kõ’uri ne’i ku kringiļ kõver nagu kringel ▫ līks kā kliņģeris KK77 a
|
| ku’bbõ|tu’lmi *201 s koosolek ▫ sapulce |
kuo’dli 1 *201 s kodune (kodus elavate pereliikmete kohta) ▫ mājinieks - Se võib vȱlda tārpali lu’gdõbrǭntõz ka kuo’dliztõn. See võib olla tarvilik lugemisraamat ka kodustele. ▫ Tā var būt noderīga lasāmgrāmata arī mājiniekiem. JL
|
| kuo’dli 2 *201 adj kodune ▫ mājīgs |
kū’oḑi *201 adj sirge ▫ taisns - kū’oḑi riek sirge tee ▫ taisns ceļš; ēņtšta kū’oḑizõks a’jjõ ennast sirgu ajada ▫ izlieties taisnam; kūoḑizõks kilmõ sirgeks külmuda ▫ sasalt stabā [~ taisnam] KK77 a
|
| kuŗŗõ|tī’emi *201 s kuritegevus ▫ noziedzība |
la’gdi *201 adj lage ▫ klajš = la’gdõ 2- la’gdiz mǭ pǟl lageda maa peal ▫ zem klajas debess [~ uz klajas zemes]
|
laigā|pū’oji *201 adj lamedapõhjaline ▫ platdibena- - laigāpū’oj lǭja lameda põhjaga paat ▫ platdibena laiva E IE
|
la’igli *201 adj lame ▫ plakans - la’igli jālga lampjalg ▫ plakanā pēda
|
| le’bbõ|lē’mi *201 s kõhulahtisus ▫ caureja (med.) ≈ le’b|lē’miEIIIc |
| le’b|kē’mi *201 s läbikäik ▫ eja |
| le’b|lē’mi *201 s kõhulahtisus ▫ caureja (med.) ≈ le’bbõ|lē’mi |
lē’mi *201 s minek ▫ iešana - laigāld lē’mi levimine ▫ izplatīšanās; lē’miz pǟl teļļõ minekut teha ▫ taisīties aiziet Fl1.12
- Bǭn lē’miz sǭņõ u’m ve’l vīž minūtõ. Rongi minekuni on veel viis minutit. ▫ Līdz vilciena atiešanai ir vēl piecas minūtes. Ūoņdžõl i’zt sīetõ sugīd je’dmõl lē’mõt bikt jū’r. Hommikul ei söödud sugugi enne armulauale minekut. ▫ No rīta nemaz neēda pirms iešanas uz grēksūdzi. 86a21
|
le’žgli 1 *201 s lähedane, ligimene ▫ tuvinieks - Mi’n sõzār ja ve’ļ at mi’n le’žglizt. Mu õde ja vend on mu lähedased. ▫ Mana māsa un brālis ir mani tuvinieki.
|
le’žgli 2 *201 adj lähedane ▫ tuvs - Ta u’m mi’n le’žgli sõbrā. Ta on minu lähedane sõber. ▫ Viņš ir mans tuvs draugs. 13Ro10
|
li’bḑi 1 *201 s leelis, lehelis ▫ sārms (veļas mazgāšanai) - Li’bḑizt tī’eb tū’gist. Lehelist tehakse tuhast. ▫ Sārmu taisa no pelniem. Liepā pūstõ vȯ’ļtõ amād jõvād li’bḑizt. Lepapuust oli kõige parem lehelis. ▫ No alkšņa bija vislabākie sārmi. Li’bḑiks ū’dõb ǭriņi. Lehelisega pestakse pesu. ▫ Ar sārmu skalo veļu. 79/7
|
li’bḑi 2 *201 adj
(a) libe ▫ slidens - li’bḑi jei libe jää ▫ slidens ledus; li’bḑi riek libe tee ▫ slidens ceļš
(b) nilbe ▫ glums |
lī’ebi *201 adj lihav, priske, rasvane, rammus ▫ trekns, brangs, tauks - lī’ebi vȯzā rasvane liha ▫ trekna gaļa; lī’ebi kēra rasvane kiri ▫ trekni burti; lī’ebi kǭj rasvane lusikas ▫ taukaina karote; lī’ebizt liestād lihavad lestad ▫ treknas plekstes KK78a15
- Sǟ’l vȯ’ļ jõvā lī’ebi mǭ. Seal oli hea rammus muld. ▫ Tur bija laba trekna augsne. 86b2
|
lǭ’igi 1 *201 adj lõhkine ▫ šķelts, sašķelts = lǭ’iglimi- Kõpsõn u’m lǭ’igi ūļ. Jänesel on lõhkine huul. ▫ Zaķim ir šķelta lūpa. KK78
|
| lūd|te’bli *201 s halvatu ▫ triekas ķerts Ap8.7 |
ma’gḑi *201 adj
(a) maitsev ▫ garšīgs, gards - Eņtš ūdtõd lēba u’m ma’gḑi. Enda küpsetatud leib on maitsev. ▫ Pašcepta maize ir garda. Ne’i u’m ma’gḑi sīemnāiga, ku amā kīel võib jarā jamstõ. On nii maitsev söök, et kogu keele võib ära hammustada. ▫ Ēdiens ir tik gards, ka visu mēli var nokost. KK77 a
(b) magus ▫ salds = ma’gḑõ- ma’gḑi u’ņ magus uni ▫ salds miegs
|
mä’ddi *201 adj meie oma ▫ mūsējais - Mä’ddizt ka rūoikõbõd lǭja jū’rõ. Meie omad kah ruttavad paadi juurde. ▫ Mūsējie arī steidzas pie laivas. J20
|
| mä’gli *201 s mägilane ▫ kalnietis |
mī’eli *201 adj mehelik, mehine ▫ vīrišķīgs - mī’eli mīez mehine mees ▫ vīrišķīgs vīrs; mī’eli nai mehelik naine ▫ vīrišķīga sieviete
|
| mī’elõ|lē’ji *201 s mehelemineja ▫ pie vīra izejoša sieviete |
| mī’elõ|lē’mi *201 s meheleminek ▫ apprecēšanās, iziešana pie vīra |
| mi’nni *201 adj minu, minu oma ▫ mans, manējais |
| mitmõ|su’gli *201 adj igasugune, mitmesugune ▫ dažāds Lk23.9 |
mǭ’|lē’mi *201 s loojang ▫ riets - je’dmõl pǟva mǭ’lē’mit enne päikeseloojangut ▫ pirms saules rieta PK86
|
| mȯ’jli *201 adj mõjus ▫ iedarbīgs |
| muiniz|va’nbi *201 s esivanem ▫ sencis |
mu’ļki *201 adj loll ▫ dumjš, muļķis - ne’i mu’ļki ne’iku pastāl (~ sǭpkõz) nii loll nagu pastel (~ saabas) ▫ tik dumjš kā pastala (~ zābaks)
- Alā tī’e ēņtšta mu’ļkizõks! Ära tee ennast lolliks! ▫ Nepadari sevi par muļķi! KK77 a
|
| munā|vī’ri *201 s munakollane ▫ olas dzeltenums |
nǭ’gi *201 adj nahkne ▫ ādas- - nǭ’gi kuoț nahkne kott ▫ ādas maiss; nǭ’gizt kindõd nahksed kindad ▫ ādas cimdi
|
no’ugi *201 adj nõgine, tahmane ▫ nokvēpis, sodrējains - no’ugizt ǭ’rõnd nõgised riided ▫ sodrējainas drēbes
|
ǭ’gi *201 adj hall ▫ pelēks - ǭ’gi ǭ’rõn hall riie ▫ pelēka drēbe; ǭ’gi pǟva hall päev ▫ pelēka diena; ǭ’gizt pīlad hallid pilved ▫ pelēki mākoņi
|
o’vli *201 adj aus ▫ godīgs - Ta u’m o’vli rištīng. Ta on aus inimene. ▫ Viņš ir godīgs cilvēks. O’vli skuțk: salāndimizt ä’b salānd; mūndakõrd seļļizt skuțkīd ai’lõbõd polākõdõks, ja siedā ka ta ne’i ä’b a’il. Aus neiu: vargust ei varasta; mõnikord sellised tüdrukud jooksevad ringi poistega ja seda ka ta nii ei jookse. ▫ Godīga meitene: zagt nezog; reizēm tādas meitenes skraida ar puišiem, un tik ļoti arī viņa tā neskraida.
|
| o’v|tǭ’ji *201 adj auahne ▫ godkārīgs |
| o’v|tǭ’mi *201 s auahnus ▫ godkārība |
o’vzli *201 adj aus ▫ godīgs - o’vzliz jelāmizvīțõks ausa eluviisiga ▫ ar godīgu dzīvesveidu IK4
|
õ’bdi *201 adj hõbedane ▫ sudraba- - õ’bdi sūormõks hõbedane sõrmus ▫ sudraba gredzens; õ’bdizt ažād hõbedased asjad ▫ sudrablietas
|
õ’ldzi *201 adj ere, hele ▫ spožs, spilgts = õldzõ- õ’ldzi va’l ere valgus ▫ spilgta gaisma; õ’ldzi ǭ’rõn ere riie ▫ spilgta drāna; õ’ldzi kǭra ere värv ▫ spilgta krāsa; õ’ldzi siņņi helesinine ▫ gaiši zils
|
pa’nmi *201 s
(a) panek ▫ likšana
(b) määramine ▫ iecelšana - mū’zõ kūožõ pa’nmi teisele kohale määramine ▫ iecelšana citā vietā
|
-pē’ḑi *201 adj -pidine ▫ -ējs, -īgs - sizāl|pē’ḑi seespidine ▫ iekšējs, iekšķīgs; ullõ|pē’ḑi välispidine ▫ ārējs, ārīgs
|
pe’ļmi *201 s kasum, teenistus ▫ peļņa, izpeļņa - āigast|pe’ļmi aastateenistus ▫ gada izpeļņa 2L5
- Būoḑ pe’ļmizt i’z ānda. Pood kasumit ei andnud. ▫ Veikals peļņu nedeva. Mv
|
pī’ldzi *201 adj
(a) pidev, püsilik ▫ pastāvīgs, noturīgs
(b) kindel ▫ noteikts, uzticams - pī’ldzi lopāndõkst sǭņi lõpuni kindel ▫ līdz galam uzticams Mt24.13
(c) vastupidav ▫ izturīgs |
pī’lmi *201 s seis, asend ▫ stāvoklis, pozīcija - madālim kīel pī’lmi madalam keeleseis ▫ zemāka valodas pozīcija K89
|
pi’mdi *201 adj pime ▫ akls = pi’mdõ (b), so’ugdõ- Pi’mdi ne’iku kanā – ku u’m ämār, kanā si’z ä’b nǟ. Pime kui kana – kui on hämar, siis kana ei näe. ▫ Akls kā vista – ja ir krēsla, tad vista neredz. KK77 a
|
pǭ’mi *201 adj pahem ▫ kreisais, pretējais - Ta kīeriz kabātõn pǭ’miz pūol pǟlõ. Ta keeras tasku pahupidi [~ pahema poole peale]. ▫ Viņš izgrieza kabatu uz āru. Ku sīlmadõn u’m pǭ’mi pūol pǟlõ, si’z lǟ’b kūolimiz pūolõ. Kui silmadel on pahem pool peal, siis läheb surma poole. ▫ Ja acis ir pārgrieztas [~ acīm ir kreisā puse virsū], tad iet uz miršanas pusi. KK78.3; PK88.22
|
| punīz|nǭ’gi *201 s punanahk ▫ sarkanādainis |
| pū’ojmi *201 adj põhiline ▫ galvenais |
| rǭ’i *201 adj rahakas ▫ naudīgs |
rǭ’vi *201 adj roostene ▫ rāvains - Grǭvsõ u’m rǭ’vi ve’ž. Kraavis on roostene vesi. ▫ Grāvī ir rāvains ūdens.
|
| ro’vli *201 adj rahvalik ▫ tautisks |
| ro’vvi *201 adj rahvuslik ▫ nacionāls |
| ro’vvõd|va’ili *201 adj rahvusvaheline ▫ starptautisks |
| rõ’uti *201 adj lüliline ▫ posmains |
| sa’gdi *201 adj sage ▫ biežs |
| sǟlga|ta’ggi *201 s seljatagune ▫ aizmugure |
| setmiņ|su’gli *201 adj mitmesugune ▫ daudzējāds 2Tm3.6 |
setmiņ|tū’onti *201 adj mitmetuhandeline ▫ daudzu tūkstošu- - setmiņtū’onti ro’vzt tõuk mitmetuhandeline rahvahulk ▫ daudzu tūkstošu cilvēku pūlis
|
sīedõ|tǭ’mi *201 s söögiisu ▫ ēstgriba - Kuoiāinad tējid jõ’vvõ sīedõtǭ’mizt. Koirohi tekitavat head isu. ▫ Vērmeles radot labu ēstgribu. Kuoiāinad vȯļļid jõvād sīedõtǭ’miz pierāst. Koirohi olevat hea isu äratamiseks. ▫ Vērmeles esot labas ēstgribai.
|
sīemiz|tǭ’mi *201 s söögiisu ▫ ēstgriba, apetīte - Sīemiztǭ’miz võtīz jarā. Söögiisu võttis ära. ▫ Atņēma ēstgribu. Ä’b ūo rištīngõn sēmiztǭ’mizt. Ei ole inimesel söögiisu. ▫ Cilvēkam nav ēstgribas. KK77 a
|
| si’gži *201 adj sügisene ▫ rudenīgs = si’gžlimi |
si’ldzi *201 adj sile ▫ gluds - si’ldzi kǭra sile karv ▫ gluda spalva; si’ldzi ǭrõn sile riie ▫ gluda drēbe; si’ldzi mīez sile mees ▫ slīpēts vīrs; si’ldzi nǭ’gõ sile nahk ▫ gluda āda
|
| si’l|pi’ņki *201 s sülekoer ▫ klēpja sunītis |
| si’nni *201 adj sinu oma ▫ tavs, tavējais |
| sizāld|pē’ḑi *201 adj seestpoolne ▫ iekšējs, no iekšpuses nākošs |
| sizāl|pē’ḑi 1 *201 s sisemus ▫ iekšiene = sizāli 1 |
| sizāl|pē’ḑi 2 *201 adj seespidine, seespoolne ▫ iekšējs, uz iekšpusi vērsts |
si’zzõl|lē’mi *201 s sisenemine, sisseminek ▫ ieeja, ieiešana - Si’zzõllē’mi kīeltõd! Sisenemine keelatud! ▫ Ieeja aizliegta!
|
| si’zzõl|tu’lmi *201 s sissetulek ▫ ienākums |
| so’ugdi *201 adj pime ▫ akls |
| so’vvi *201 adj suitsjas, suitsune ▫ dūmains |
su’gli *201 s sugulane ▫ radinieks = su’g 2- Mēg ūom su’glist. Me oleme sugulased. ▫ Mēs esam radinieki.
|
| suodā|vȯ’lmizt *201 s pl sõjaseisukord, sõjaolukord ▫ karastāvoklis |
| sūr|ka’zli *201 adj suurekasvuline ▫ liela auguma- |
| sūr|su’gli *201 adj suursugune ▫ dižciltīgs |
| sūr|te’bli *201 s pidalitõbine ▫ spitālīgs |
| sūr|ve’ļki *201 s onu ▫ onkulis |
| tā’giž|tu’lmi *201 s tagasitulek ▫ atgriešanās |
| tä’ddi *201 adj teie oma ▫ jūsu-, jūsējais |
tǟ’dõl|pa’nmi *201 s tähelepanu ▫ uzmanība, ievērība - tǟ’dõlpa’nmiz vǟrt tähelepanu väärt ▫ ievērības vērts K88
|
tǟ’dzi *201 adj tähtis ▫ nozīmīgs, svarīgs, ievērojams - tǟ’dzi vȯlks ka tähtis oleks ka ▫ nozīmīgs būtu arī
- Amā tǟ’dzi vȯ’ļ liestād ja sīļkõd ve’jmi. Kõige tähtsam oli lesta- ja silgupüük. ▫ Visnozīmīgākā bija bušu un reņģu zveja. EA
|
| tä’mli *201 s tema inimene ▫ viņējais, viņa cilvēks Ap16.33 |
| tä’mmi 1 *201 adj tema oma, temale kuuluv ▫ viņa-, viņam piederošs |
| tē’dži *201 adj tunnusmärgiline, markeeritud ▫ iezīmēts |
| tie’gli *201 adj nägus ▫ izskatīgs |
tī’emi *201 s
(a) tegemine ▫ darīšana
(b) tegu ▫ darīšanas
(c) suguline läbikäimine, suguühe ▫ dzimumdzīve - ilāli tī’emi loomulik suguline läbikäimine ▫ dabiska dzimumdzīve
|
tǭ’mi *201 s tahe, tahtmine ▫ griba - roudi tǭ’mi raudne tahe ▫ dzelzs griba; eņtš tǭ’miz pie’rrõ oma tahtmise järgi ~ vabatahtlikult ▫ pēc savas gribas ~ brīvprātīgi K87
- 1923. āigastõst Līvõ rānda skūoliš eņtš tǭ’miz pie’rrõ sai opātõd līvõ kēļ. 1923. aastast sai Liivi Ranna koolides vabatahtlikult õpetatud liivi keelt. ▫ Kopš 1923. gada Lībiešu krasta skolās brīvprātīgi tika mācīta lībiešu valoda.
|
tu’lbi 1 *201 s tulevik ▫ nākotne - Tu’lbis sa vȱida ēņtšta mi’n riekstõ! Tulevikus sa hoia ennast minu teelt eemale! ▫ Nākotnē turies no manis pa gabalu [~ projām no mana ceļa]! J7
|
tu’lbi 2 *201 adj järgmine, järgnev, tulevane ▫ nākošais, nākamais = tu’lbõ- tu’lbiz ȭ’dõn homme õhtul ▫ nākamajā vakarā, rītvakar; tu’lbi ja’g järgmine osa ▫ nākamā daļa; tu’lbiz nädīļ järgmisel nädalal ▫ nākamnedēļ; ne’i e’žmis zilbsõ, kui ka tu’lbižis zilbiš nii esimeses silbis kui ka järgnevais silpides ▫ gan pirmajā zilbē, gan sekojošajās zilbēs IK4; J4; K85
|
tu’lmi *201 s tulemine ▫ ienākšana - saksād si’zzõl tu’lmi Līvõmǭlõ sakslaste sissetungimine Liivimaale ▫ vāciešu ienākšana Līvzemē K84
|
| tuo’dli *201 adj tõene, tõearmastaja ▫ patiess Fl4.8 |
ukkõ|lē’mi *201 s hukkaminek, hukatus ▫ bojāeja - ukkõlē’mizt ki’llõ hukatust külvata ▫ sēt iznīcību 2L24
|
| ullõ|pēḑi *201 s välispidine ▫ ārējs, ārīgs |
| ū’ogi *201 adj ohteline ▫ akotains |
| usk|ī’tli *201 s usukaaslane ▫ ticības biedrs Ga6.10 |
va’ili *201 adj
(a) vaheline ▫ savstarpējs
(b) vahemine, vahepealne ▫ vidū esošs, starpā esošs |
va’imi *201 adj
(a) terav ▫ ass, griezīgs - va’imi põzāg terav puru ▫ asas šķembas
- Pi’ņņõn at piškizt va’imizt ambõd ne’iku kirrõd. Koeral on väiksed teravad hambad nagu kirved. ▫ Sunim ir mazi asi zobi kā cirvji. Va’imi veis, lāška nai. Terav nuga, laisk naine. ▫ Ass nazis, slinka sieva. KK77 a; KK78a2
(b) läbilõikav, räige ▫ spalgs, griezīgs - va’imi ēļ läbilõikav hääl ▫ spalga balss
|
| vāldiņ|tī’emi *201 s avamine, lahtitegemine ▫ atvēršana, atklāšana |
| vanā|va’nbizt *201 s vanavanemad ▫ vecvecāki |
va’nbizt *201 s pl vanemad ▫ vecāki - muiniz|va’nbi esivanem ▫ sencis
|
| va’rri *201 adj varane ▫ agrs = varāz |
| vastõ|pa’nmi *201 s vastupanu ▫ pretošanās Lv10 |
vā’ški *201 s vasikas ▫ teļš - Sīe nī’emõn sīndiz se vā’ški. Sellel lehmal sündis see vasikas. ▫ Tai govij piedzima tas teļš. KK78
|
| vǟ’ki *201 adj tilluke, väheldane ▫ mazītiņš, pamazs |
| vǟ’rgli *201 adj orjalik ▫ verdzisks |
| vegīz|mī’eli *201 adj kangelaslik ▫ varonīgs |
| ve’gtli *201 adj püüdlik ▫ centīgs |
ve’jmi *201 s
(a) kalapüük ▫ zveja - brēțlizt ve’jmi kilupüük ▫ brētliņu zveja E ID
(b) kalandus ▫ zvejniecība |
| ve’ļki *201 s vennake, vennas ▫ brālītis, brāļuks |
| vīļa|ka’zli *201 s viljakas ▫ auglīgs Ap14.16 |
| vī’ri *201 adj kollane ▫ dzeltens |
vǭ’i *201 adj vahune ▫ putains - Lopūd eitõ vǭ’izõks. Suunurgad läksid vahtu [~ muutusid vahuseks]. ▫ Mute bija putās [~ mutes kaktiņi kļuva putaini]. 79/5
|
| vǭ’ji 1 *201 adj vahane ▫ vaskots |
| vǭ’ji 2 *201 adj vahune ▫ putains |
vǭ’jli *201 adj
(a) kehv ▫ vājš, vārgs - vǭ’jli tīerat kehv tervis ▫ vāja veselība
(b) kõhn ▫ vājš, kalsns - Ne’i vǭjli, mūd ä’b ūo, ku lū ja nǭ’gõ. Nii kõhn, muud ei ole kui luu ja nahk. ▫ Tik vājš, cita nav kā kauli un āda. Ta īeb vǭ’jlizõks. Ta jääb kõhnaks. ▫ Viņš kļūst kalsns. Se nai u’m vǭ’jli nemē va pīkliestā. See naine on kõhn nagu va soolalest. ▫ Tā sieviete ir kalsna kā sālīta bute.
(c) vaimupuudega ▫ garā vājš KK77 |
| vȯ’ldzi *201 adj oluline ▫ būtisks |
vȯ’lmi *201 s
(a) olelus, olek ▫ pašsajūta - Mi’nnõn u’m jõvā vȯ’lmi. Mul on hea olla. ▫ Man ir laba pašsajūta. Mi’nnõn ä’b ūo jõvā vȯ’lmi . Mul on halb olla. ▫ Man nav laba pašsajūta.
(b) olukord, seisukord ▫ stāvoklis, situācija - lūotõmõt vȯ’lmi lootusetu olukord ▫ bezcerīgs stāvoklis 2L2
(c) olek ▫ stāvoklis, veidols - agregāt|vȯ’lmi agregaatolek ▫ agregātstāvoklis
- tajā, vie’ddõl, gǭzi ja plazmā vȯ’lmi tahke, vedel, gaasiline ja plasmaolek ▫ ciets, šķidrs, gāzveida un plazmas stāvoklis
|
| vȯ’lmiz|vȯ’lmi *201 s olemasolu ▫ esamība |
vȯ’ŗki *201 s orikas ▫ vepris - Vȯ’ŗki, se u’m vagā ja lougli. Orikas, see on vaikne ja aeglane. ▫ Vepris, tas ir kluss un lēns. KK77 a
|
| võ’lli *201 adj nõiduslik ▫ burvestību pilns |
| zī’mi 2 *201 adj hiiglasuur, hiiglaslik ▫ milzīgs |
