Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

\*202 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

a’bniki *202 s habemik ▫ bārdainis

Paldīņ nǟb pǟgiņ a’bnikiži. Praegu näeb palju habemikke. ▫ Tagad redzams daudz bārdaiņu. Ta rõkāndõb ī’d a’bnikizõks. Ta räägib ühe habemikuga. ▫ Viņš runā ar vienu bārdaini.

a’llimi *202 adj alumine ▫ apakšējais

amā a’llimi kõige alumine ▫ pats apakšējais _Ef4.9

a’ltimi *202 s läitmine, süütamine ▫ aizdedzināšana, iekuršana

amā|su’glimi *202 adj kõiksugune ▫ visāds = amā|su’gli

Nītsõ kazāb amāsu’glimiži aiņi. Heinamaal kasvab kõiksuguseid rohte. ▫ Pļavā aug visādas zāles.

a’rgiļi *202 adj kahar ▫ kupls

a’rgiļi täm kahar tamm ▫ kupls ozols

a’rlimi *202 adj haruline ▫ žuburains, žuburu-

a’rlimi pū haruline puu ▫ žuburains koks; a’rlimizt oksād harulised oksad ▫ žuburaini zari; kuolma’rlimi ang kolmeharuline hang ▫ trijžuburu dakšas

ä’b|ī’dlimi *202 adj ebaühtlane ▫ nevienmērīgs, nevienāds

Tämpõ at ä’bī’dlimizt liestād. Täna on ebaühtlased lestad ▫ Šodien ir nevienādas butes.

ba’ŗtimi *202 s nuum ▫ uzbarošana

blǭ’ḑimi *202 s jamps ▫ murgs

Tä’mīezõ vȯ’ļ vä’ggi je’nnõ blǭ’ḑimizt. Täna öösel oli väga palju jampsi. ▫ Šonakt bija ļoti daudz murgu.

bo’ŗlimi *202 s ussitanud ▫ tārpains

Tä’m āigastõn at pǟgiņ bo’ŗlimizt umārd. Sel aastal on väga ussitanud õunad. ▫ Šogad ir ļoti tārpaini āboli. _PK88.16

bo’ugõki *202 s onnike ▫ būdiņa

bõ’ņdžimi *202 s sumin ▫ sīkšana

bri’ggimi *202 s sillutamine ▫ bruģēšana

bro’utšimi *202 s sõit ▫ brauciens

do’ŗŗimi 2 *202 s virisemine ▫ īdēšana

Pūol itkõs, pūol räukõs, se u’m do’ŗŗimi. Pool nuttes, pool karjudes, see on virisemine. ▫ Pa pusei raudot, pa pusei kliedzot, tā ir īdēšana.

dõ’ŗžtimi *202 s põrutus ▫ tricināšana, satricinājums

ti’gmõd dõ’ŗžtimi ajupõrutus ▫ smadzeņu satricinājums _86a48

eņtš|su’glimi *202 adj omasugune ▫ sev līdzīgs

gi’ļžimi *202 s kilin ▫ tinkšķēšana

grä’bžimi *202 s krabin, rabin ▫ čabēšana, čaukstēšana

grä’bžtimi *202 s krabistamine ▫ čabināšanās

gro’bļimi *202 adj

(a) kare ▫ raupjš

gro’blimizt kädūd karedad käed ▫ raupjas rokas; gro’blimi nǭ’gõ kare nahk ▫ raupja āda

(b) konarlik ▫ grubuļains

gro’blimi riek konarlik tee ▫ grubuļains ceļš

ī’dlimi *202 adj

(a) ühtlane, ühesugune ▫ vienmērīgs, viendabīgs _KK78aI41

(b) tasane ▫ līdzens

Mie’r īeb ī’dlimizõks ja vagāks. Meri jääb tasaseks ja vaikseks. ▫ Jūra paliek mierīga un klusa. _KK34.2

(c) ühetasane ▫ vienā līmenī, viena līmeņa-

ī’d|su’glimi *202 adj ühesugune ▫ viena veida

i’lz|nä’gțimi *202 s ülesnäitamine ▫ izrādīšana _1Kr2.4

i’ļļimi *202 adj ülemine, ülem ▫ augstākais

immõr|ī’edimi *202 s ümberlõikamine ▫ apgraizīšana _Jh6.22

īrga|nä’gțimi *202 s esietendus ▫ pirmizrāde _E

ī’timi *202 s ühendus, liiklus ▫ satiksme = jatkā

sa’gdi outōbussõd ī’timi tihe autobussiühendus ▫ bieža autobusu satiksme _2L8

ī’tiztimi *202 s ühtlustamine ▫ vienādošana

kēravīț ī’tiztimi kirjaviisi ühtlustamine ▫ rakstības vienādošana _K85

ī’ž|pī’limi *202 s iseseisvus ▫ patstāvība

ja’ggimi *202 s

(a) jagamine ▫ dalīšana

Tämpõ līji prēmijd ja’ggimi. Täna olevat preemiate jagamine. ▫ Šodien būšot prēmiju dalīšana.

(b) jagamine ▫ dalīšana (mat.)

ja’mdõ|ma’glimi *202 adj paksukõhuline ▫ resnvēderains

jarā|kū’oḑštimi *202 s hukkamõist, hukkamõistmine ▫ nosodījums, nosodīšana _5Ro18

je’ddõ|lu’ggimi *202 s loeng, ettekanne ▫ priekšlasījums, lekcija

je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ noturēt priekšlasījumu

je’dlõmi *202 adj eelmine, varasem ▫ iepriekšējais, agrākais

je’dlõmi perīmīez eelmine peremees ▫ agrākais saimnieks _Mv

je’dmõli *202 adj eelmine, endine, kunagine ▫ iepriekšējs, kādreizējs

je’dmõli kūož endine koht ▫ kādreizējā vieta; je’dmõli pǟva eelmine päev ▫ iepriekšējā diena

jegā|su’glimi *202 adj igasugune ▫ visāds, dažāds

je’nglimi *202 adj kiuline ▫ šķiedrains

jo’uļiki *202 adj leige ▫ remdens

jo’uļikki ve’ž leige vesi ▫ remdens ūdens

jo’vļiki *202 adj leige ▫ remdens _Ilm3.16

jū’rõ|pä’zzimi *202 s juurdepääs ▫ pieeja

jūs|ma’ggimi *202 s magatamine ▫ piegulēšana _13Ro13

ka’ddimi *202 s

(a) kadu(mine), kaotus ▫ zudums, zaudējums

(b) kadumine, häving ▫ iznīcība

ka’ddimiz alā andõ kadumisele määrata ▫ nolemt iznīcībai

ka’dstimi *202 s kadedus ▫ skaudība _Jk4.5

kǟ’timi *202 s jalutamine, käitamine ▫ vadāšana, staidzināšana

ki’vlimi *202 adj kivine ▫ akmeņains

ki’vlimi rānda kivine rand ▫ akmeņaina jūrmala _VS36

ki’zzimi *202 s

(a) küsimus ▫ jautājums

(b) nõudlus ▫ pieprasījums

kǭ’dlimi 1 *202 s kahtlus ▫ šaubas = kǭ’dštimi

kǭ’dlimi 2 *202 adj kahesugune ▫ divējāds = kǭ’dti

Ī’dsõ pitsõ kǭ’dlimi vȯ’llõ – munā. Ühes vaadis kahesugune õlu – muna. ▫ Vienā mucā divējāds alus – ola. _J15

kǭ’dštimi *202 s kahtlus ▫ šaubas = kǭ’dlimi 1

kǭ’ļimi *202 s

(a) katse, proov ▫ mēģinājums

Ī’d kǭ’ļimizõks midēgõd ä’b lī. Ühe katsega midagi ei tule. ▫ Ar vienu mēģinājumu nekas nebūs.

(b) kompimismeel ▫ tauste _E3B

kōp|va’idimi *202 s kaubavahetus ▫ preču apmaiņa

kǭ’timi *202 s kaotus ▫ zaudējums

Ne lekštā sūŗi kǭ’timiži kandõs je’dspēḑõn. Nad läksid suuri kaotusi kandes ära. ▫ Viņi devās projām, ciešot lielus zaudējumus. _IK5

kro’blimi *202 adj krobeline, konarlik, kare ▫ grubuļains

ku’bbimi *202 s koondumine ▫ savākšanās

ku’bbõ|sǟ’dimi *202 s koostamine ▫ sastādīšana

ku’ddimi *202 s kudemine ▫ nārsts

kalād ku’ddimi kalade kudemine ▫ zivju nārsts

ku’dlimi *202 adj kärgjas ▫ šūnains

kālkaki’v – seļļi ku’dlimi ki’v lubjakivi – selline kärgjas kivi ▫ kaļķakmens – tāds šūnains akmens _152.2

kū’jlimi *202 adj kuhikjas, koonusjas ▫ kaudzes veida, konusveida

ku’ltimi *202 s tarbimine ▫ patērēšana

kū’oḑõni *202 adj otsene ▫ tiešs

kū’oḑõni e’ḑḑimīez otsene ülemus ▫ tiešais priekšnieks; kū’oḑõni rõk otsene kõne ▫ tiešā runa; kū’oḑõnizt maksūd otsesed maksud ▫ tiešie nodokļi; kū’oḑõnõst ovātst otsesest allikast ▫ no pirmavota

kū’oḑštimi *202 s kohtuotsus ▫ tiesas spriedums

jarā|kū’oḑštimi hukkamõist, hukkamõistmine ▫ nosodījums, nosodīšana _5Ro18

la’ggimi *202 s lahkuminek ▫ šķiršanās = la’gtimi

la’gtimi *202 s lahutus ▫ šķiršanās = la’ggimi

laigā|a’iglimi *202 adj laiaääreline ▫ platmalu-

laigāa’iglimi kibār laiaääreline kübar ▫ platmale

la’iglimi *202 adj lame, lapik ▫ plakans

Liestā u’m la’iglimi kala. Lest on lame kala. ▫ Bute ir plakana zivs. Ikš kant vȯ’ļ to’vdõt la’iglimizõks. Üks kant oli tahutud lapikuks ▫ Viens sāns bija notēsts plakans. _151.1/19

la’mmimi *202 s kirumine ▫ lādēšanās, lamāšanās > vǭnimi

le’b|bro’utšimi *202 s läbisõit ▫ caurbraukšana

lem|ve’rlimi *202 adj soojavereline ▫ siltasiņu-

le’žgõli *202 adj ligidane, lähedane ▫ tuvs

le’žgõlimi *202 adj ligem, lähem ▫ tuvāks

lǭ’iglimi *202 adj lõhkine ▫ šķelts, sašķelts = lǭ’igi 1

lūd|pȯ’ddimi *202 s luuvalu ▫ kaulu sāpes

lu’ggimi *202 s loendus ▫ skaitīšana

ro’v lu’ggimi rahvaloendus ▫ tautas skaitīšana _{E I}

mǟ’dimi *202 s

(a) kihin ▫ mudžeklis

(b) sigin-sagin ▫ mudžēšana ≈ mǟ’dõmi

mǟ’dlimi *202 s mälu ▫ atmiņa

mǟ’dõmi *202 s sigin-sagin ▫ mudžēšana ≈ mǟ’dimi (b)

mä’d|su’glimi *202 adj meiesugune ▫ līdzīgs mums

mä’glimi *202 adj mägine ▫ kalnains

me’rdimi *202 s mäletsemine ▫ gremošana _S

mie’rlimi *202 adj mereline ▫ jūras-

mie’rlimi tūļ meretuul ▫ jūras vējš

mi’griki *202 s mutt ▫ kurmis (Talpa europaea) = mǭmi’griki

mingi|su’glimi *202 adj mingisugune ▫ kaut kāds

mis|su’glimi *202 adj missugune ▫ kāds

mǭ|dõ’ržimi *202 s maavärin ▫ zemestrīce

mǭ|mi’griki *202 s mutt ▫ kurmis (Talpa europaea) = mi’griki

mǭ|ni’gļiki *202 s kimalane, metsmesilane ▫ kamene (Bombus)

Mǭni’gļikizt, ne jo lǟ’bõd mǭ’zõ. Kimalased need ju lähevad maa sisse. ▫ Kamenes, tās jau iet zemē. _152.1

mȯ’jjimi *202 s

(a) mõju ▫ ietekme

(b) mõjutamine ▫ ietekmēšana _K87

mu’idlimi *202 s muhelus, naeratus ▫ smaids

mūnda|su’glimi *202 adj mõnesugune ▫ dažāds

mu’ŗŗimi *202 s vaevanägemine, pingutus ▫ pūles _Ilm2.2

mū|su’glimi *202 adj muusugune ▫ citāds, cita veida

nä’gțimi *202 s

(a) näitus ▫ izstāde

(b) ilmutus ▫ atklāsme _2Kr12.1

ni’gļiki *202 s mesilane ▫ bite (Apis) = mie’d|linki

mǭ|ni’gļiki kimalane ▫ kamene

no’vvimi *202 s puhkus ▫ atpūta, atvaļinājums

ǭ’ntimi *202 s kahandus (kudumisel) ▫ noraukums (adīšanā)

o’v|nä’gțimi *202 s auavaldus ▫ cieņas izrādīšana

o’vstimi *202 s austamine, austus, lugupidamine ▫ cienīšana, godāšana ≈ o’vtimi

o’vtimi *202 s austamine, austus, lugupidamine ▫ cienīšana, godāšana ≈ o’vstimi

ȭ’dõgizt *202 s pl õhtusöök ▫ vakariņas

Ȭ’dõgižis mēg sīem kaffe, lȭinagizt pierāst ma vȯstīz vȯ’zzõ. Õhtusöögi ajal me joome [~ sööme] kohvi, lõunasöögiks ma ostsin liha. ▫ Vakariņās mēs dzersim [~ ēdīsim] kafiju, pusdienām es nopirku gaļu. _502.2

ȭ’gimi *202 s kipitus ▫ sūrstēšana

pa’glimi *202 adj praguline ▫ saplaisājis

pa’llimi *202 s kaarutus ▫ siena ārdīšana

Tä’mpõ lē’mõst pa’llimiz jū’r. Täna peab minema kaarutusele. ▫ Šodien jāiet pie siena ārdīšanas.

pī’ltimi *202 s peatumine ▫ piestāšanās

motōrlǭjad pī’ltimi mootorpaatide peatumine ▫ motorlaivu piestāšanās _2L6

pițkīz|ka’briki *202 s tikutaja ▫ mērkaziņa, pērkonkaza (Gallinago gallinago)

Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ tik-tik-tik, a’ilõb a’ŗtiz mǭ’zõ mǟgõs; sīe ta tēji tabārõks. Tikutaja tõuseb üles tik-tik-tik, sööstab kaldu maha määgides; seda ta tegevat sabaga. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā tik-tik-tik, traucas slīpi lejā blējot; to viņa darot ar asti. _85/1

pū’dstimi *202 s puhastus ▫ tīrīšana

pu’ggimi *202 s pugemine ▫ pielīšana = pu’ggõmi

pu’ggõmi *202 s pugemine ▫ pielīšana = pu’ggimi

Pu’ggõmi ne’i kievām ä’b ūo. Pugemine nii kerge ei ole. ▫ Pielīšana nav tik viegla. _KK78b20

pū’glimi *202 adj puhanguline ▫ brāzmains

pū’oj|ki’zzimi *202 s põhiküsimus ▫ pamatjautājums, galvenais jautājums

sa’briki *202 s saarmas ▫ ūdrs (Lutra lutra) = sa’bbõr

set|su’glimi *202 adj mitmesugune ▫ dažāds

sie’ggimi *202 s

(a) segamine ▫ jaukšana

(b) segunemine ▫ sajaukšanās

sīe|su’glimi *202 adj seesugune ▫ tāds

si’gžlimi *202 adj sügisene ▫ rudenīgs = si’gži

si’n|su’glimi *202 adj sinusugune ▫ tev līdzīgs

si’ņliki *202 adj sinakas ▫ zilgans

si’zzõl|pä’zzimi *202 s sissepääs ▫ ieeja

si’zzõlpä’zzimi ilmõ maksõ sissepääs tasuta ▫ ieeja bez maksas

so’glimi *202 adj sogane ▫ duļķains = so’ggi

sõ’gļimi 1 *202 s sõelumine ▫ sijāšana

sõ’gļimi 2 *202 adj soolatüükaline ▫ kārpains

sõ’ņšlimi *202 s vaidlus, tüli, sõnavahetus ▫ strīds, ķilda, vārdu apmaiņa _{1Kr 1.11}

sõ’vlimi *202 s sügelemine ▫ niezēšana

su’ggimi *202 s juhtum, sündmus ▫ gadījums, notikums = sugāndõks (b)

anekdōtili su’ggimi anekdootlik juhtum ▫ anekdotisks gadījums _D18

su’glimi *202 adj sugune ▫ veida-, līdzīgs

ī’d|su’glimi ühesugune ▫ viena veida; mū|su’glimi muusugune ▫ citāds, cita veida; set|su’glimi mitmesugune ▫ daudzējāds, daudzveidīgs
kõ’ŗ su’glimi osja sugune ▫ kosai līdzīgs, kosveida

su’llimi *202 s sulamine ▫ saplūšana

līvlizt ku’bbõ su’llimi lețliztõks liivlaste kokkusulamine lätlastega ▫ lībiešu saplūšana ar latviešiem _K84

sūomõ-u’grili *202 s soome-ugrilane ▫ somugrs

tǟdõks|pū’gimi *202 s puhitus ▫ uzpūšanās

te’blimi *202 adj tõbine ▫ slimīgs, vārgulīgs

tī’eslimi *202 adj kohtulik ▫ tiesas

tū’gtimi *202 s

(a) pahvimine ▫ kūpināšana

(b) suitsetamine ▫ smēķēšana _Poulīn

tū’rlimi *202 s nurgeline, nurklik ▫ stūrains

u’llimi *202 s ulumine ▫ kaukšana

va’idimi *202 s

(a) vahetamine, vahetus ▫ maiņa, apmaiņa

kōp|va’idimi kaubavahetus ▫ preču apmaiņa

(b) vahetumine ▫ pārmaiņa, pārmaiņas

āigad va’idimizt aegade vahetumised ▫ laiku pārmaiņas _2L17

va’idlimi *202 s vaheldumine ▫ mīšanās, mija, mainīšanās

va’indimi *202 s vahendamine, vahendus ▫ starpniecība

va’itimi *202 s kaalumine ▫ svēršana, apsvēršana

Va’itimizõl vȯ’ļ „ȯ” tǟ’timi. Kaalumisel oli „ȯ” märkimine. ▫ Apsvērta tika „ȯ” atzīmēšana. _K87

va’llimi *202 s kipitus, valu ▫ smeldze, sāpes

Va’llimi u’m īend suoikõl. Valu on soikunud. ▫ Sāpes ir rimušas.

va’nliki *202 adj vanaldane ▫ vecišķs, pavecs

vǟ’rgimi *202 s orjus ▫ verdzība

vǟ’rgtimi *202 s orjandus ▫ vergturība

vǟ’rgtimizli *202 adj orjanduslik ▫ verdzības-

vä’zzimi *202 s

(a) väsimus ▫ nogurums

(b) rambus ▫ gurdenums

ve’ggimi *202 adj tugevam, jõulisem ▫ stiprāks, spēcīgāks

ve’gtimi *202 s pürgimus, püüdlus, püüd, püüe ▫ cenšanās

ve’jjimi *202 s kalapüük ▫ zveja _{E ID}

pǟlõ ve’jjimi pinnapüük ▫ virsūdens zveja; pū’ojsõ ve’jjimi põhjapüük ▫ zveja dziļumā

ve’ržimi *202 s värin ▫ trīcēšana, drebēšana

vīd|tū’rlimi *202 adj viienurgeline ▫ piecstūrains

vīdtū’rlimi rišt viisnurk ▫ piecstūris

vie’d|la’ggimi *202 s veelahe ▫ ūdensšķirtne

vie’dlimi *202 adj vesine ▫ ūdeņains

vie’ntimi *202 s sirutus, venitus ▫ stiepiens, stiepšana

vi’l|va’idimi *202 s varjutus ▫ aptumsums

vī’rliki *202 adj kollakas ▫ iedzeltens

vȯ’dlimi *202 s ootus ▫ gaidīšana

Līvo kultūr sidām Universitas Tartuensis Latviešu valodas aģentūra