| āiga|kēra *43 s ajakiri, ajaleht ▫ laikraksts, žurnāls |
alīz|kēra *43 s allkiri ▫ paraksts - Ma āndiz eņtš alīzkēra. Ma andsin oma allkirja. ▫ Es devu savu parakstu. Ma sai sīe rǭntõ alīzkēra vastõ. Ma sain selle raamatu allkirja vastu. ▫ Es dabūju šo grāmatu pret parakstu.
|
ǟma *43 s ema ▫ māte ≈ jemā- mi’n ǟma minu ema ▫ mana māte; kilā ǟma küla ema ▫ ciema māte
|
| būom|vīla *43 s puuvill ▫ kokvilna |
| elektõr|spīla *43 s elektripeli, elektrivints ▫ elektriskā vinča 2L6 |
| fraktūr|kēra *43 s fraktuur ▫ fraktūra (lingv.) K85 |
| ibīz|kīela 1 *43 s aisakell ▫ ilkšu zvans (etn.) = vī’emõr|kīela |
| ibīz|kīela 2 *43 s suureõiene kellukas ▫ dižā pulkstenīte (Campanula persicifolia) |
| ilā|vīļa *43 s loodusvara ▫ dabas resurss |
| jālga|mūma *43 s sääremari ▫ ikri (anat.) = mūma, sǟr|mūma |
| je’ddõ|kēratõks *43 s eeskiri, ettekirjutus ▫ priekšraksts |
| jeng|kīela *43 s hingekell ▫ apzvanīšana |
| jõugõ|kīela *43 s liivakell ▫ smilšu pulkstenis |
| kabāt|kīela *43 s taskukell ▫ kabatas pulkstenis |
| kāiba|kēra *43 s kaebekiri ▫ sūdzība, sūdzības raksts |
kä’d|kēra *43 s
(a) käekiri ▫ rokraksts
(b) käsikiri ▫ manuskripts
(c) võlakiri ▫ parādraksts Kl2.14 |
| kä’d|kīela *43 s käekell ▫ rokas pulkstenis |
kēra *43 s
(a) kiri ▫ vēstule - kerrõ kēratõ kirja kirjutada ▫ rakstīt vēstuli
(b) kirjutis, artikkel ▫ raksts - Amā sūr tīe vȯ’ļ amād āigalī’edõ si’zzõlpandõb kērad mašīnõks matritsõd pǟlõ kēratimi. Kõige suurem töö oli kõigi ajalehte sisse pandavate kirjutiste masinal matriitsidele kirjutamine. ▫ Vislielākais darbs bija visu laikrakstā ievietojamo rakstu pārrakstīšana ar mašīnu uz matricām.
(c) muster ▫ raksts, ornaments - Rubīņtõb ulzõ kēridi. Nikerdatakse välja mustreid. ▫ Izgriež rakstus. KK78
|
| kēra|vīļa *43 s kirjavara ▫ rakstniecība |
| kēv|nǟna *43 s kurrel, sõrmkübarseen ▫ ķēvpups (Ptychoverpa bohemica) EIIIh |
kīela *43 s
(a) kell ▫ pulkstenis - kabāt|kīela taskukell ▫ kabatas pulkstenis; kä’d|kīela käekell ▫ rokas pulkstenis; lōda|kīela lauakell ▫ galda pulkstenis; sāina|kīela seinakell ▫ sienas pulkstenis; toŗņ|kīela tornikell ▫ torņa pulkstenis; virgtiji|kīela äratuskell ▫ modinātājpulkstenis
- Kīela u’m je’dsõ. Kell käib ette. ▫ Pulkstenis ir ātrāks. Kīela īeb tagān. Kell jääb taha. ▫ Pulkstenis ir vēlāks. Mits u’m kīela? Mis kell on? ▫ Cik ir pulkstenis? Kīela pī’lõb. Kell seisab. ▫ Pulkstenis stāv. KK78.3
(b) kell ▫ zvans - pivā|kuodā|kīela kirikukell ▫ baznīcas zvans; uks|kīela uksekell ▫ durvju zvans
|
kīla *43 s külv ▫ sēja - Mingi kīla, seļļi vīļa. Kuidas külv, nõnda lõikus. ▫ Ko sēsi, to pļausi [~ Kāda sēja, tāda pļauja].
|
| kild|kūona *43 s kilpkonn ▫ bruņurupucis |
| kītõks|kēra *43 s soovituskiri ▫ ieteikuma vēstule 2Kr3.1 |
| kǭļ|kēra *43 s vöökiri ▫ jostas raksts, prievītes raksts |
| kräpā|kūona *43 s kärnkonn, padakonn ▫ krupis (Bufo Bufo |
| kū|kēra *43 s kuukiri ▫ mēnešraksts |
| kuo’d|vīļa *43 s majakraam ▫ iedzīve |
kūona *43 s konn ▫ varde (Rana) - kild|kūona kilpkonn ▫ bruņurupucis
- Ne’i ku kūona mätāl pǟl. Nagu konn mätta otsas. ▫ Kā varde uz ciņa.
|
kūora *43 s kõrv ▫ auss - sūrd kūorad ne’i ku piņņõn suured kõrvad nagu koeral ▫ lielas ausis kā sunim; ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ ühest kõrvast sisse, teisest välja ▫ pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā; kūora tagān pānda kõrva taha panna ▫ likt aiz auss; kūorad pistõ a’jjõ kõrvad kikki ajada ▫ ausīties, spicēt ausis
- Kūorad at pist illõ. Kõrvad on püsti üles. ▫ Ausis ir stāvus gaisā. Kūora vīngõb. Kõrv ajab pilli. ▫ Auss džinkst. Kūora u’m vizās. Kõrv on lukus. ▫ Auss ir ciet. Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl! Pane oma kõrvad kinni, nii et sa ei kuule! ▫ Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu! Kūorad sadābõd vi’zzõ. Kõrvad lähevad lukku. ▫ Ausis aizkrīt. Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ. Ta ei liiguta [~ tõsta] kõrvagi. ▫ Viņš neceļ ne ausi. Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb. Vesi läheb kõrva sisse, siis kõrv kohiseb. ▫ Ūdens saiet ausī, tad auss dūc. Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži. Ei ole mõistust peas, siis on kõrva tagant märg. ▫ Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš. Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz. See läks kõik mu kõrvast [~ kõrvust] mööda. ▫ Tas viss paslīdēja man gar ausīm. Ma kūliz siedā pūol kūoraks. Ma kuulsin seda poole kõrvaga. ▫ Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi]. KK77 a; 79.4
|
| lambõ|nǟna *43 s põldosi ▫ tīruma kosa (Equisetum arvense) |
| lēba|vīļa *43 s leivavili ▫ labība |
lem|ǟma *43 s soojaema ▫ Siltuma māte (folkl.) - Lǟ’mõst peislõm lemǟma jū’rõ – se vȯ’ļ, istīz mǭ’zõ sīe āina sizālõ, ku ni ǟma mēḑi pēstab. Peab minema soojendama soojaema juurde – see oli, istuti maha selle rohu sisse, et nüüd ema meid soojendab. ▫ Jāiet sildīties pie siltuma mātes – tas bija [tā], [ka] nosēdās zemē tajā zālē, ka nu māte mūs sildīs. KK34II11
|
| lōda|kīela *43 s lauakell ▫ galda pulkstenis |
| lotšā|kūora *43 s lontkõrv ▫ lutausis |
| mašīn|kēra *43 s masinkiri ▫ mašīnraksts |
| mīņa *43 s minia ▫ vedekla |
mūma 1 *43 s kudu, kalamari ▫ ikri - kalā mūma kalakudu ▫ zivju ikri; mummõ sīedõ kudusid süüa ▫ ēst ikrus; mūmaks sīļkõd marjaga silgud ▫ reņģes ar ikriem
|
mūma 2 *43 s sääremari ▫ ikri (anat.) = jālga|mūma, sǟr|mūma- jālga mūma sääremari ▫ kāju ikri
|
| mustā|kēra *43 s mustand ▫ melnraksts |
nǟna *43 s
(a) naiserind, tiss ▫ sievietes krūts
(b) nisa ▫ pups - Vizād nǟnad ja veitõ semḑi. Kõvad nisad ja vähe piima. ▫ Cieti pupi un maz piena.
|
nēļa *43 num neli ▫ četri - nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm
|
| ni’m|kēra *43 s nimekiri ▫ saraksts |
| nurm|vīļa *43 s põlluvili ▫ labība |
| o’v|kēra *43 s aukiri ▫ goda raksts |
| õigi|kēra *43 s õigekirjutus ▫ pareizrakstība (lingv.) = ortogrāfij (b) |
| pǟl|kēra *43 s pealdis, pealiskiri ▫ uzraksts, virsraksts |
pīla *43 s pilv ▫ mākonis - je’llõ pids pīlidi pilvedel hõljuda [~ nagu pilvi mööda elada] ▫ dzīvot [kā] pa mākoņiem; ne’iku pīla sieldõst touvõst nagu pilv selgest taevast ▫ kā mākonis no skaidrām debesīm KK77 a
|
| piški|vīļa *43 s juurvili, köögivili ▫ sakņaugs, dārzenis |
| pitkā|kūora *43 s pikk-kõrv ▫ garausis |
| pivā||kēra *43 s pühakiri ▫ svētie raksti |
| pivā|kuodā|kīela *43 s kirikukell ▫ baznīcas zvans |
| pǭ’gõ|vīļa *43 s kaunvili ▫ pākšaugi |
| pǭlandõks|kēra *43 s palvekiri ▫ lūgumraksts |
| pū’dõz|kēra *43 s puhtand ▫ tīrraksts |
| pū’oj|kēra *43 s põhikiri ▫ statūti |
| pū|vīļa *43 s puuvili ▫ auglis |
| ro’v|vīļa *43 s rahvaluule ▫ folklora |
| sāina|kīela *43 s seinakell ▫ sienas pulkstenis |
| sǟr|mūma *43 s sääremari ▫ ikri (anat.) = mūma, jālga|mūma, |
| siegā|vīļa *43 s segavili ▫ mistrs (bot.) |
| sõnā|vīļa *43 s sõnavara ▫ vārdu krājums, leksika (lingv.) |
| sõ’v|vīļa *43 s suvivili ▫ vasarāji |
spīla *43 s peli, vints ▫ vinča - elektõr|spīla elektripeli ▫ elektriskā vinča 2L6
|
| tarā|vīļa *43 s aedvili ▫ dārzenis Mt 13,32 |
| tierā|vīļa *43 s teravili ▫ graudaugi |
| tǭla|vīļa *43 s talivili ▫ ziemāji |
| toŗņ|kīela *43 s tornikell ▫ torņa pulkstenis |
| tosā|pīla *43 s udupilv ▫ miglas mākonis |
tȭla *43 s vaalikurikas ▫ vāle, velējamā vāle (etn.) - Tȭlaks tȭlatõb kurnõ. Kurikaga vaalitakse pesu ▫ Ar vāli velē veļu.
|
| tȭra *43 s tõrv ▫ darva |
| tūl|kīela *43 s verev kurereha ▫ asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) |
| uks|kīela *43 s uksekell ▫ durvju zvans |
| vanā|ǟma *43 s vanaema ▫ vecāmāte 79/13 |
vēļa *43 adj hõre, harv ▫ skrajš, rets - Vadān vȯ’ļ vȯ’lmõst vēļa, sīepierāst ku i’zt vēļõt jo ne’i piškīži lešti ve’jjõ. Noot pidi olema hõre, sellepärast et ei lubatud ju nii väikseid lesti püüda. ▫ Vadam bija jābūt skrajam, jo neļāva jau tik mazas butes ķert. D10
|
vīela *43 s vill, rakk ▫ tulzna - pǟgiņ vīelidi palju ville ▫ daudz tulznu; kakš viellõ kaks villi ▫ divas tulznas
|
| vī’emõr|kīela *43 s aisakell ▫ ilkss zvans (etn.) 79/11 = ibīz|kīela |
vīla *43 s vill ▫ vilna - Villõ kerīkšõb. Villa pügatakse. ▫ Vilnu cērp. Tallõ vȯ’ļ karšõmõst ja vērbikšõmõst vīlidi. Talvel pidi kraasima ja ketrama villu. ▫ Ziemā bija jākārš un jāvērpj vilnas. KK78b6; VS35
|
vīļa *43 s
(a) vili ▫ labība - Tä’m nūrmõd āndizt rikāzt viļļõ ja nänt vīļa lekš ukkõ. Tema põllud andsid rikkalikku vilja ja nende vili läks hukka. ▫ Viņa lauki deva bagātīgu ražu un viņu raža aizgāja bojā. Viļļõ kīlab mǭ’zõ. Vilja külvatakse maha. ▫ Labību iesēj zemē. IK5; KK77 a
(b) vara, varandus ▫ manta, bagātība |
| virgtiji|kīela *43 s äratuskell ▫ modinātājpulkstenis E IVd |
