| alā 1 ¤62 va ära ▫ ne- |
alā 2 adv alla ▫ lejā (virziens), pa- - alā andõ alla anda ▫ padoties; alā eitõ alla heita ▫ pakļauties; alā īedõ alla jääda ▫ zaudēt, pakļauties; alā kēratõ alla kirjutada ▫ parakstīties; alā pānda alla panna ▫ palikt apakšā
- Li alā! Mine alla! ▫ Ej lejā! Ma īeb alā tä’mmõn. Ma jään talle alla. ▫ Es zaudēju viņam [~ palieku viņam apakšā].
|
alā 3 pop alla ▫ zem (virziens) - Rǭntõz sadīz lōdanalā. Raamat kukkus laua alla. ▫ Grāmata nokrita zem galda.
|
alā|pēḑõn adv alaspidi ▫ lejup - Ma vaņtlõb alāpēḑõn. Ma vaatan allapoole. ▫ Es raugos lejup. KK78a38
|
| alā|u’n|jarā ˟ s meelespea, lõosilm ▫ neaizmirstule (Myosotis) |
mǭn|alā 1 *18 s manala ▫ veļu valstība - Ta lekš mǭna’llõ. Ta läks manalasse. ▫ Viņš aizgāja uz veļu valstību. Ta u’m mǭnalās. Ta on manalas. ▫ Viņš ir veļu valstībā.
|
| mǭn|alā 2 adv maha, maasse ▫ zem zemes (virziens) |
