arm *94 s
(a) armastus ▫ mīlestība - izāmǭ arm isamaa-armastus ▫ tēvzemes mīlestība
- Pȯisõn u’m arm neitst vast. Poisil on armastus neiu vastu. ▫ Puisim ir mīlestība pret meiteni.
(b) rahu ▫ miers - armõ andõ rahule jätta ▫ likt mierā; armõ pi’ddõ rahu pidada ▫ turēt mieru; armõks vȱlda rahul olla ▫ būt mierā, būt apmierinātam
- Ni u’m ikškõrd arm mǭ pǟl. Nüüd on ükskord rahu maa peal. ▫ Nu ir vienreiz miers virs zemes.
|
| arm|āiga *33 s rahuaeg ▫ miera laiks |
| arm|jänū *90 s rahujanu ▫ alkas pēc miera |
| arm|ka’d *76 s armukadedus ▫ greizsirdība |
| arm|kadīkšõ ¤55 vt armukadetseda ▫ būt greizsirdīgam |
arm|ka’dli *201 adj armukade ▫ greizsirdīgs - Ta u’m armka’dli eņtš naiz pǟl. Ta on armukade oma naisele. ▫ Viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu.
|
arm|lēba *21 s armuleib ▫ žēlastības maize - Ta āndiz vanā Gǟdõn armleibõ. Ta andis vanale Gǟdale armuleiba. ▫ Viņš deva vecajai Ģēdai žēlastības maizi.
|
jeng|arm *94 s hingerahu ▫ dvēseles miers - Vȯlk tä’m jengarm! Olgu tal hingerahu! ▫ Lai viņš dus dvēseles mierā!
|
| sidām|arm *94 s südamerahu ▫ sirdsmiers |
| va’it|arm *94 s vaherahu ▫ pamiers |
