tõitõ ¤20 vt tõotada, lubada ▫ solīt - Ta tȭitab tī’edõ näntõn nīnidi. Ta lubab teha neile linnuseid. ▫ Viņš sola uzbūvēt viņiem pilis. Ta tȭitiz andõ sīe rǭntõ. Ta lubas anda selle raamatu. ▫ Viņš apsolīja iedot to grāmatu. Ku ta tõitõn u’m, si’z ta āndab. Kui ta on lubanud, siis ta annab. ▫ Ja viņš ir apsolījis, tad viņš iedos. KK78b42
|
