na’grõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

na’grõ ¤61 vt

(a) naerda ▫ smieties
  • irgõ na’grõ naerma pahvatada ▫ sākt smieties; amāl kurkõl na’grõ laginal naerda ▫ smieties pilnā kaklā; na’grõb ne’i, ku ma’g ve’ržõb (~ dõ’ržõb) naerab nii, et kõht väriseb (~ vapub) ▫ smejas vēderu turēdams [~ tā, ka vēders trīc (~ dreb)]
  • Ta na’grõb mīnda. Ta naerab mind. ▫ Viņš mani apsmej. Sǟ’l u’m ibīzõn na’grõmõst. Seal tuleb hobusel naerda. ▫ Tur zirgam jāsmejas. Sa panād sigād na’grõm. Sa paned sead naerma. ▫ Tu liec cūkām smieties. Tǟnda u’m na’grõmõst; ta u’m na’ggõrtõb. Tema üle tuleb naerda; ta on naerualune. ▫ Par viņu jāsmejas; viņš ir apsmejams. Ta tī’eb na’grõmõzt. Ta kutsub esile naeru. ▫ Viņš smīdina. Ta na’grõs mi’nkõks rõkāndõb. Ta räägib minuga naerdes. ▫ Viņš runā ar mani smiedamies. Ne’i kōgiņ na’grõb, ku ne’iku pubā pōkõb lǭ’igi. Nii kaua naerab, kui läheb lõhki nagu uba. ▫ Tikmēr smejas, kamēr pārplīst kā pupa. KK77b; KK78b5; KK77 a
(b) mõnitada, pilada ▫ izsmiet

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra